• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
13. Seimas deputāti vienbalsīgi apstiprina savas pilnvaras.13. Seimas deputāti vienbalsīgi apstiprina savas pilnvaras. Foto: LETA

13. Saeima apstiprina savas pilnvaras jeb Ko darīt ar latgaliešiem?

Simt 13. Saeimas deputātu šodien apstiprināja savas pilnvaras. Apstiprināja tā, ka man, latgalietim ar jurista izglītību, ir iestājusies zināma šizofrēnija. No vienas puses, dzirdēt latgalisku runu Saeimas tribīnē ir sirsnīgi un pat mazliet glaimojoši. No otras puses, var strīdēties, vai tas atbilst Satversmei.

Dzintars Zaļūksnis

Proti, Satversmes 18. pantā teikts: Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: "Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus."

Punktum. Satversme nav vienkāršs likums, tas ir visu Latvijas likumu likums, un pat komatu tajā grozīt var tikai ar Saeimas balsojumu, kurā par interpunkcijas mainīšanu nobalso divas trešdaļas deputātu.   

Tad ko mums darīt, ja vairāki jaunās Saeimas deputāti ir zvērējuši latgaliski, tātad nepieturoties pie konstitucionālā teksta? Satversmes tiesa par to neko nav teikusi, bet derētu gan! Kaut vai tāpēc, ka deputāte Janīna Kursīte-Pakule zvēresta tekstu visupirms nolasīja, tulkotu lībiešu valodā, tomēr pēc sēdes vadītājas Ināras Mūrnieces aicinājuma atkārtoja to tā, kā prasīts Satversmē – arī latviešu valodā. Vai Kursītes-Pakules vārdam tagad ir dubults svars? Vai varbūt krieviski runājošajiem deputātiem tagad būs tiesības zvērestu saukt par prisjagu un vispirms nolasīt to krievu mēlē? Bet svarīgākais – kā tad būt ar separātiskajiem latgaliešiem, kuri nav nolasījuši Satversmes 18. pantā ierakstīto tekstu tā, kā tas stāv rakstīts,– vai viņi maz ir ieguvuši deputātu pilnvaras? Vai pietiek ar parakstu, vai arī Satversme tomēr prasa arī mutisku zvērēšanu?

Nedomāju, ka mums vajadzētu atmest ar roku un izlikties, ka nekādas problēmas nav. Ar to mēs tikai apliecināsim, cik tuvs mums ir slāvu vārdiņš avosj*.   

Visbeidzot, dažas tīri kvantitatīvas lietas. No 12. Saeimas deputātiem jaunajā sasaukumā pārvēlēti 34 deputāti, tātad 66 parlamentārieši visā tajā nopietnajā padarīšanā ir jaunuļi. Kopumā parlamentā darbosies septiņas frakcijas – "Saskaņas" (22 deputāti – būtu 23, taču Jūlija Stepaņenko jau ir paspājusi no frakcijas izstāties un paziņojusi, ka arī 13. saeimā darbosies kā ārpusfrakciju deputāte), Jaunās konservatīvās partijas (16 deputāti), "KPV LV" (16 deputāti), "Attīstībai/Par!" (13 deputāti), nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (13 deputāti), Zaļo un zemnieku savienības (11 deputāti) un "Jaunās Vienotības" (astoņi deputāti).

Pirmajā balsojumā – par Saeimas prezidija priekšsēdētāja jeb valsts formāli otrās augstākās amatpersonas posteni – uzvarēja šajā krēslā jau vienu termiņu “nosēdējusī” nacionāļu pārstāve Mūrniece, apliecinot, pirmkārt, ka VL!-TB/LNNK diezin vai pretendēs uz valdības vadītāja krēslu, un, otrkārt, ka haosā, kas deputātu pieredzes trūkuma dēļ iestājies Jēkabielas namā, “sakārtošanās” varētu notikt ar tendenci uz “vecajiem kadriem”.   

* Avosj (авось) – latviski precīzi neiztulkojams krievu valodas vārds, kas apzīmē veiksmīgi notikušu iespēju, kuras varbūtība nav bijusi augsta, lai gan darītājs iracionāli ir paļāvies, ka tieši tā notiks.

Tavs komentārs par rakstu: