• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
8. marta rozes8. martu arī var svinēt patriotiski, bez ideoloģiskas "piesmakas". Attēls no: imgnooz.com

8. un 16. marts: svinēt un atcerēties

8. marts – Starptautiskā sieviešu diena Eiropā kopš 1913. gada, par ko liecina ANO organizācijas UN Woman Watch informācija. Krievijā šos svētkus sāka svinēt 1917. gadā, bet Amerikas Savienotajās Valstīs tos svin kopš 1975. gada.

Madara Poplovska, īpaši InfoTOP.lv

Manā ģimenē šie svētki saistās ar tikai pozitīvām noskaņām, kad vīrieši dāvā puķes savām mīļotajām meitenēm, sievām, draudzenēm. Neatkarīgi no laikapstākļiem aiz loga šajā dienā mājās ienāk pavasara dvesma, ko vēl patīkamāku dara svētku noskaņa pie mielasta galda. Smaidi, tulpes un sirsnīgi vārdi... Nevienam nav nācis prātā šos svētkus dēvēt par komunistu izdomājumu, nemaz nerunājot par to, ka svinētāji varētu kļūt par “boļševiku draugiem”. Piekrītu uzskatam, ka vīriešiem savas sievietes ir jāmīl un jāciena ikkatru dienu gadā, bet šajā dienā valda arī vīriešu kopības sajūta. Stāvot rindā pēc ziediem, visi kā viens domā par to, kā iepriecināt un izrādīt cieņu sievietei. Tādas ir manas un manu apkārtējo atmiņas un izjūtas par šiem svētkiem.

Izlasot Kristīnes Jarinovskas rakstu “Komunistu 8. marta vietā – „Latvijas Sievietes diena” 16. martā”, manī radās šaubas par to, vai 16. marts pēc savas satura un būtības atbilst svinību dienai.

16. martu pirmo reizi atklāti atzīmēja 1990. gadā “Daugavas Vanagi”. 1998. gadā 16. marts tika oficiāli noteikts – un ierakstīts kalendārā – kā latviešu leģionāru atceres diena. Un tieši šajā gadā sākās masīva Krievijas propagandas kampaņa, lai diskreditētu Latvijas starptautisko tēlu, 16. marta atzīmēšanu saistot ar “nacisma glorifikāciju”. Pakļaujoties Krievijas un tās piektās kolonnas spiedienam, Saeima 2000. gadā svītroja 16. martu no atzīmējamo dienu saraksta.

Tomēr piemiņas pasākumi Rīgā, Lestenē un citur Latvijā notiek joprojām, godinot mūsu zēnus un vīrus, kas Otrā pasaules kara laikā latviešu leģiona rindās cīnījās pret Padomju Savienību. Esmu pārliecināta, ka katra latvieša gods, pienākums un sirdsapziņa ir zināt savas tautas vēsturi un pieminēt savus varoņus. Bet piemiņas diena, manuprāt, vairāk ir saistīta ar atmiņām, skumjām, patriotismu, kas mīt mūsu sirdīs. Tā nekādi nav apvienojama ar sajūtām, kādas rodas svinot svētkus. 

Katra cilvēka dzīvē ir mirkļi, kad baudām atšķirīgas emocijas. Ir brīži, kuri ir piemēroti svētku svinēšanai, un citkārt – arī apcerei, sērām vai citām jūtu izpausmēm. Katra no šīm emocijām ir jāizdzīvo patiesi un pilnībā – un katra tai piemērotā brīdī.

Starptautisko sieviešu dienu turpinām svinēt 8. martā ar smaidu sejās, bet 16. martā noņemam cepures un pieminam latviešu leģionārus. Tikai tā mēs spēsim nesajaukt vienā ķīselī tik atšķirīgās sajūtas, kas saistās ar šīm nozīmīgajām dienām.

Svinēsim, kad sirds smaida, bet pieminēsim, kad sirds atceras!

Tavs komentārs par rakstu: