• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Oļegs Fiļs un Ernests BernisOļegs Fils (pa labi) un Ernests Bernis pat stūrī iedzīti neuzdrīkstas iebilst amerikāņiem. Foto: LETA

«ABLV Bank» sūdz tiesā nevis ASV vai Latvijas, bet gan Eiropas banku uzraugus

“ABLV Bank” un tās lielākie akcionāri Oļegs Fiļs un Ernests Bernis iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV).

Bankas advokāti no “DLA Piper” Vācijas biroja ABLV un tās divu lielāko akcionāru vārdā iesnieguši kopumā četrus pieteikumus – divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV amatpersonas: pilnvaru pārsniegšana, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošana u.c. Prasībās uzskaitīta virkne nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail). Pieteikumā lūgts izvērtēt ECB un VNV 23. februārī pieņemtos lēmumus, kas piespieda “ABLV Bank” akcionārus izlemt par bankas likvidāciju. Banka norāda, ka ir jāizvērtē, vai ECB un VNV pamatoti novērtēja “ABLV Bank” finanšu situāciju, un vai tās vispār bija tiesīgas lemt par to, ka banka ir jālikvidē.

Bankas pārstāvji pirmdien izplatītajā paziņojumā uzsver, ka iesniegumi ES Tiesai neaptur lēmumu par bankas likvidāciju, taču prasības iesniegšana ir būtiska “ABLV Bank”, tās darbinieku un partneru reputācijai, kā arī iespējamo zaudējumu pieprasīšanai no ECB, ja tiesas lēmums bankai un tās akcionāriem būs labvēlīgs.

Tāpat “ABLV Bank” norāda, ka tiesas izvērtējums ir svarīgs arī skaidrībai par tiesisko regulējumu šādās situācijās, jo īpaši pēc tam, kad abu Eiropas banku regulatoru lēmumus kritizēja Luksemburgas komerctiesa. Bankas pārstāvji uzskata, ka nav atbildēts jautājums, vai ECB un VNV vispār drīkstēja lemt par bankas likvidēšanu, jo pat VNV pārstāvis pēc kritiska Luksemburgas komerctiesas sprieduma atzinis, ka VNV varētu būt kļūdījusies. Turklāt, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), gan Latvijas Finanšu ministrija atzinušas, ka likvidācija varēja būt tikai viena no alternatīvām.

Vēl viens būtisks tiesai izvērtējams jautājums, pēc bankas pārstāvju minētā, ir, vai ECB un VNV sniedza pamatotu vērtējumu par bankas finanšu situāciju. “Tās tikai izdarīja pieņēmumu par iespējamām likviditātes problēmām paredzamā nākotnē. Attiecībā uz ABLV Luksemburgas meitasbanku Luksemburgas komerctiesa to nosauca par “tīru spekulāciju” bez faktiska pamatojuma,” teikts bankas paziņojumā.

Banka atsaucas uz FKTK priekšsēdētāju Pēteru Putniņu, kurš norādīja, ka ASV Valsts kases (Department of the Treasury) spiegošanas struktūrvienības “The Financial Crimes Enforcement Network” jeb FinCEN priekšlikumā nebija jaunas informācijas, kas nebūtu bijusi FKTK rīcībā, un šie jautājumi jau tika risināti ar uzlabojošiem pasākumiem, par kuriem ABLV un regulators bija vienojušies.

Bankas advokāti atzīmē, ka Eiropas institūcijas nebija gatavas situācijai, kas radās FinCEN publicētā priekšlikuma dēļ.

Zīmīgi, ka ABLV advokāti nevēršas nedz pret Latvijas, nedz ASV amatpersonām, kuras faktiski virzīja notikumus tā, ka ABLV īpašnieki bija spiesti izsludināt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” problēmas radās pēc FinCEN februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas ABLV par “naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā”. FinCEN publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka ABLV vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. Tomēr nekādus pierādījumus saviem apgalvojumiem nedz FinCEN, nedz ASV Valsts kase tā arī nav sniegusi.

Tavs komentārs par rakstu: