• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
airBaltic lidmašīna virs mākoņiemLai kur lidotu "airBaltic" lidmašīnas, to īpašnieki vairs nebūs Latvijā. Publicitātes foto: airBaltic

«airBaltic»: «jaunās privatizācijas» pilotprojekts

Kopš Artura Krišjāņa Kariņa un kompanjonu valdības apstiprināšanas intensīvākas kļuvušas runas par valsij pilnībā vai daļēji piederošo uzņēmumu “ienākšanu biržā”, kas pašreizējos apstākļos nozīmē šo uzņēmumu nonākšanu anonīmu ārvalstu “investoru” īpašumā, jo Latvijas kaiptālisti ir pārāk vārgi, lai spētu nopietni konkurēt pat ar vidēji neliela kapitāla turētājiem tādās valstīs, kā ASV, Lielbritānija, Vācija, Francija, Zviedrija, Norvēģija, Dienvidkoreja, Ķīna, arī Krievija.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Šā iemesla dēļ Austrumeiropā ir viena vienīga valsts, kurai privatizācija ar biržas starpniecību nerada nacionāla mēroga katastrofas risku – tā ir Polija. Lai gan arī tur saglabājas iespēja, ka nacionālās bagātības (uzņēmumi ar augstu pievienoto vērtību un kapitāla atdevi) nokļūs “starptautisko investoru” pilnīgā kontrolē. Latvijā tie pat nav riski, šeit tā ir skarba realitāte. Tāpēc Latvijas publiskā sektora uzņēmumiem investīciju piesaistīšanai labāk meklēt alternatīvas metodes.

Visai simptomātiski, ka pirmā pie šīs “problēmas” risināšanas ir ķērusies nelatviskas izcelsmes menedžera Martina Gausa (Martin Gauss) vadītā valstij daļēji piederošā Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”, kura otrdien, 23. jūlijā (vēsturisks brīdis!) ir emitējusi piecu gadu obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā. Skaidrs, ka šis darījums notiek ar mazāk reģionālo, vairāk starptautisko investoru “stabilu atbalstu”. “airBaltic” obligācijas, kuru procentu likme ir 6,75%, iegādājušies vairāk nekā 100 investoru no 25 valstīm. Pieprasījums pārsniedzis piedāvājumu.

Vai kāds var atšifrēt, kas ir “vairāk nekā 100 investoru”? Pat ja varētu, tam nav nekādas nozīmes, jo “airBaltic” obligācijas (parādzīmes) vērtspapīru tirgū īpašniekus var mainīt pāris minūšu laikā. Vienīgais nosacījums – lai pircējam pietiktu naudas, bet Latvijā tās katastrofāli trūkst visās nozares, un pirmām kārtām finanšu sektorā.  

“Šis ir vēsturisks sasniegums mūsu lidsabiedrībai – mēs esam ne tikai emitējuši lielākās obligācijas Latvijas uzņēmējdarbības vēsturē, bet “airBaltic” arī ir kļuvusi par pirmo lidsabiedrību Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas ar eiroobligāciju piedāvājumu ienāk starptautiskajā parāda vērtspapīru tirgū. Investori ir skaidri apliecinājuši, ka saredz “airBaltic” stratēģiju kā spēcīgu. Mēs turpināsim īstenot mūsu attīstības stratēģiju, kas ir daļa no “airBaltic Destination 2025″ biznesa plāna. Emitējot obligācijas, mēs būtiski stiprināsim uzņēmuma likviditāti un bilanci, kā arī turpināsim investīcijas mūsu lidmašīnu flotes modernizācijā,” lepni pauž “airBaltic” izpilddirektors Gauss. Ko gan citu lai teiktu Latvijā lielākā atalgojuma saņēmējs? Viņam pašam pat ar legālajiem ienākumiem vien pietiek, lai iegādātos (piemēram, caur trešajām personām) krietnu žūksni paša vadītās lidsabiedrības parādzīmju.

Turklāt Gauss uzsver, ka “obligāciju emisija nav atcēlusi plānus piesaistīt aviokompānijai stratēģisko investoru”: “Ja mūsu akcionārs – Latvijas valsts – vēlas piesaistīt investoru, tad tas notiks!” KĀ tas notiks, ir tehnikas jautājums. Lai jau pagaidām būtu nevis akcijas, bet parādzīmes. Ja tas “izies cauri” (un, visdrīzāk, izies) bez ievērojamiem protestiem, privatizāciju varēs turpināt arī emitējot akcijas.

Un vēl –  par savu obligāciju piedāvājuma globālo koordinatoru AS “airBaltic” ir izvēlējusies amerikāņu investīciju banku “J.P. Morgan”, kas strādā kopā ar zviedru “SEB bank”, “airBaltic” vadošais juridiskais padomnieks Apvienotās Karalistes tiesību jautājumos bija Šveicē reģistrētais starptautiskais advokātu birojs “Dentons”, kurš strādā bez centrālā biroja (sazvērestības teoriju adeptiem – mūsdienās tas nav nekas neparasts), bet Latvijas tiesību jautājumos konsultēja Baltijas valstu un Baltkrievijas advokātu birojs “Cobalt”. “J.P. Morgan” un SEB juridiskais konsultants Lielbritānijas tiesību jautājumos bija starptautiskais advokātu birojs “Linklaters” ar Londonā bāzētu centrālo “sēdekli”. Jā, jā, tas pats “Linklaters”, kas savulaik kopā ar franču banku “Société Générale” konsultēja “Citadeles” investora meklējumus (šeit). Arī pārējie šīs “lietas” personāži mūsu politiskajām aprindām ir seni partneri – pietiek tikai mazliet “parakāties” internetā, izvēloties pareizos atslēgas vārdus.  

Tavs komentārs par rakstu: