• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Nozvejotas mencasKamēr vēl varat, iegaumējiet, kā izskatās menca. Foto no: plotka.ru

Aizmirstiet mencas – to zvejniekiem jau piedāvā naudu «kuģu sagriešanai»!

Eiropas Komisija no 1. jūlija pilnībā aizliedz mencu nozveju Baltijas jūras austrumu daļā. Tā rezultātā cietīs vismaz piecas Latvijas zvejas firmas.

InfoTOP.lv, izmantojot Latvijas plašsaziņas līdzekļu materiālus

Lēmums par mencu zvejas aizliegšanu EK jau ir pieņemts un vairs nav apstrīdams. Mencu nozveju Baltijas jūras Rietumu daļā šis lēmums neietekmē – tur šogad nozvejas kvota mūsu zvejniekiem pat nedaudz pieaugusi, sasniedzot 343 tonnas, tomēr tas ir pavisam neliels apjoms – vidējā nozveja vienam kuģim var sasniegt 1200 t sezonā.

Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits norāda, ka EK lēmuma rezultātā no 24 zvejas firmām piecas ar 12 kuģiem var “aiziet pa burbuli”, bez darba atstājot vairāk nekā 70 cilvēkus.

Latvijai galvenā mencu nozvejas kvota ir Baltijas jūras austrumu daļā, kur šogad atļauts nozvejot 2060 tonnu. Tas ir par 400 t mazāk, nekā pagājušajā gadā. Salīdzinājumā ar 2014. gadu, Austrumbaltijas mencu kvota Latvijai samazināta vairāk nekā divkārt.

Bet nākamajam gadam EK mencu nozvejas kvotas priekšlikums Austrumbaltijā ir – nulle.

Lūk, kā kopš 2014. gada ir samazinājusies mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā (Latvijas zivsaimnieku asociācijas dati).

2014. – 5632
2015. – 4393
2016. – 3514
2017. – 2636
2018. – 2425
2019. – 2060
2020. (prognoze) – 0

Taisnības labad jāatzīst, ka EK lēmums “nocirst” kvotas nav nācis pilnīgi negaidot: mencu populācija mūsu ūdeņos konsekventi samazinās. Jau 2012. gadā zvejnieki sāka sūdzēties (šeit), ka “treknā un izmēros lielā menca no Baltijas jūras pēkšņi pazudusi”. Kopš tā laika menca tā arī nav atgriezusies. “Vecums ir pareizais, taču izmērs zem minimālā pieļaujamā. Zivs neaug, noķertās ir 36–37 centimetri, bet jābūt vismaz 38 centimetriem,” stāstīja zvejnieki. EK vairākus gadus it kā grasījās mainīt “izmēra prasību”, taču neko tā arī nemainīja. Tāpēc ilgus gadus visas Eiropas zvejnieku izmestās “nestandarta” zivis nobeidzās un sapuva jūrā, bet ar krastā izvesto un pārdoto “standarta” lomu nebija iespējams nosegt pat zvejnieku algas un degvielas tēriņus.

Eksperti uzskata, ka nozvejas aizliegums būtiski nerisinās mencu populācijas atjaunošanos, jo – ieguvums būs ap 4% gadā jeb 40% desmit gadu laikā. I. Voits uzskata, ka līdzīgi kā Skandināvijas valstīs arī Latvijā vajadzētu atļaut šaut roņus, lai tos vismaz pabiedētu un tie nebūtu tik pārdroši un nepostītu zvejnieku lomus.

Tā kā EK lēmums jau bija prognozējams, Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar nozari jau samērā sen domāja par iespējamām kompensācijām. Tomēr, kā varam secināt, neko jēdzīgu neizdomāja.

Proti, pašai EK arī pēc tik radikāliem lēmumiem nekādas kompensācijas nav jānosaka. Turklāt, izrādās, Latvijas politiķi, kuriem vispār patīk skriet ratiem pa priekšu un demonstrēt savu verdzisko mazohismu, EK lēmumu ir apsteiguši un jau maijā pieņēmuši savu lēmumu par zvejas liegumu uz trim mēnešiem, par šo iztapību lūdzot atļauju EK maksāt kompensācijas no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda.

Domājat – tālredzīgi? Kā tad! 20. jūnijā ir pieņemti valdības noteikumi, kas ļauj maksāt kompensācijas par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu. Krišjāņa Artura Kariņa vadītais kabinets jau ir pārdalījis divus miljonus eiro no citu programmu neizmantotās naudas. Uz šo naudu varēs pieteikties gan kuģu īpašnieki, gan zvejnieki, kas līdz šim zvejoja mencas. Viens faktiski sagriešanai nolemts kuģis varētu saņemt 150 000 – 160 000 eiro.

Lieki piebilst, ka pēc mencu populācijas atjaunošanās par zvejas kuģu atjaunošanu nekādus “bonusus” neviens nemaksās.

1 Komentāri


  1. ARTIS
    2019-06-29

    Zemniekiem arī piedāvāja kvotas. uzpirkt var metālu -apmaiņā pret mencām. Kas no tā sanāks biznes svešiem piegādātājiem.

Tavs komentārs par rakstu: