• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Raimonds Vējonis un Egita KazekaValsts prezidents savu favorītu ienākumu uzturēšanā rāda piemēru. Foto no: pietiek.com

Algas pērn drīzāk sarukušas nekā palielinājušās, statistiku glābj činavnieki

Kategoriski noraidījusi jebkādu iespēju samazināt ļoti masīvo valsts pārvaldi un konsekventi turpinot iesākto kursu uz činavnieku algu paaugstināšanu, triju partiju koalīcija tomēr uzrāda zināmu kaunīgumu un cenšas iestāstīt sabiedrībai, ka valstī ceļoties vispārējais dzīves līmenis. Taču pat statistika rāda ko citu.

Dzintars Zaļūksnis

Vispirms atgādināšu, ka Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem (zīdaiņus un pensionārus ieskaitot) ir 142 valsts pārvaldes darbinieki. Eiropas Savienības dalībvalstu vidējais rādītājs ir 82. Tātad Latvijā ir par 73,2% (!) lielāks valsts pārvaldes aparāts nekā būtu lietderīgi. Tajā pašā laikā koalīcijas partijas ar savu tautudēlu Māri Kučinski priekšgalā, protams, nevēlas samazināt sava uzticamākā elektorāta bāzi (pamatojumu sk. šeit). Tieši otrādi: pašiem, pašiem no činavniekiem atkal tiek gatavots algas piellikums (šeit). 

Savukārt personāla atlases uzņēmuma “WorkingDay Latvia” interneta mājaslapā veiktajā aptaujā konstatēts, ka darba alga 2017. gadā ir palielinājusies tikai 20% strādājošo. 46% respondentu atzinuši, ka alga ir palikusi nemainīga (ja ņemam vērā kaut vai oficiālo 3% inflāciju (šeit), šai grupai algu pirktspēja ir samazinājusies), vēl 5% alga palikusi nemainīga, bet esot nākuši klāt citi “labumi”. Gandrīz trešdaļai, 29% Latvijā strādājošo alga pērn ir samazinājusies! Tajā pašā laikā Centrālā statistikas pārvalde sarēķinājusi, ka 2017. gada pirmajos deviņos mēnešos vidējā darba alga valstī, pret attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ir augusi par 6,7%. Kā tas iespējams, jūs jautāsiet? Ļoti vienkārši! Šos +6,7% ir panākuši 20% nodarbināto – un tas gandrīz sakrīt ar valsts pārvaldē strādājošo īpatsvaru!

Tostarp pērn Latvijā (kopā ar darba vietām, protams) ir likvidēti 17,5 tūkstoši uzņēmumu. Privātais sektors, kurš, atšķirībā no valsts pārvaldes, ražo arī pievienoto vērtību, vienkārši “netur līdzi” partijnieku uzkurinātajam činavnieku attīstības tempam.

Taču Kučinska varzai tie nav argumenti: činavniekiem esot jābūt “konkurētspējīgiem”, tāpēc algu paaugstināšana valsts pārvaldē turpināsies, skaidra lieta, turpinot arī nodokļu masas palielināšanu – nav cita veida, kā iegūt vairāk naudas valsts pārvaldei.  Loģiski, ka privātie darba devēji, plānojot atalgojuma budžetu, ir piesardzīgi: viena darbinieka algošana “reformēto” nodokļu dēļ maksā arvien vairāk. Protams, nozarēs, kurās darbaspēja emigrācijas dēļ darbaroku trūkums ir visasākais, arī privātajiem ir tikai trīs izejas: bankotēt, pārcelties, piemēram, uz Igauniju vai maksāt tādas algas, ko viņi bieži vien nevar atļauties. Atbilstoši “WorkingDay Latvija” datiem deficītu speciālistu mēnešalga nereti pārsniedz pat uzņēmuma vadītāja darba algu. Tajā pašā laikā zemāk atalgotie darbinieki spiesti arvien ciešāk savilkt jostas.

Tādā kārtā masīvā un arvien “taukākā” valsts pārvalde šobrīd nopietni bremzē algu palielināšanos privātajā sektorā. Valsts raustās drudzī, bet statistiski viss kārtībā!  Bet Kučinskim un viņa mammai koalīcijai statistika allaž ir bijusi pirmajā vietā – par spīti tam, ka nav pārliecības par viņu matemātikas zināšanām kaut vai pamatskolas līmenī.

1 Komentāri


  1. Jaa
    2018-01-14

    Šādi pārvaldītas valstis sabrūk ar lielu blīkšķi.

Tavs komentārs par rakstu: