• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
"Alphaville": Afternoons in Utopia"Alphaville": Pievakares Utopijā. CD vāks

«Alphaville»: Savāds fraktāļu komplekts II

(1. turpinājums. Sākums šeit)

1984. gada janvārī Alphaville izdod savu pirmo singlu “Big In Japan”, kuru Marians bija sacerējis jau 1979. gadā. Singls guva milzu atzinību un popularitāti daudzās pasaules valstīs, tajā skaitā arī Lielbritānijā (8. vieta čārtos) un ASV (1. vieta labāko deju hitu tabulās), arī Vācijā, Grieķijā, Šveicē un Zviedrijā tas ir 1. vietā.

Jānis Blumbergs, īpaši InfoTOP.lv

Tam sekoja vēl divi singli “Forever Young” un ”Sounds Like a Melody” [Melodijai līdzīgas skaņas], no kuriem pēdējais piedzīvoja pilnīgu izgāšanos ASV, toties guva milzīgu atzinību un aplausus ne tikai UK, bet arī tādā bijušā valstī kā PSRS, konkrētāk – Latvijas ārzemju mūzikas aptaujā “Būsim pazīstami”, t.i., 4. vieta 1984.-1985. gada hitparādē, uz brīdi atstumjot malā pat tādus “New Wave” gvardus kā “Depeche Mode”, kas tolaik bija īpaši populāri.

Tieši “Alphaville” bija raksturīga astoņdesmito gadu tērpu un frizūru daudzveidība, kas iesakņojās tā laika latviešu tīneidžeru un šīs muzikālās anomālijas fanu izskatā un domāšanā – protestēt ar savu izskatu un domāšanu, atšķirties no apkārtējās tradicionālās komunistiskās sabiedrības.

1984. gada rudenī iznākušais debijas albums “Forever Young” bija kā apvērsums pasaules mūzikā. “Big In Japan” vēstīja par neliela auguma dziedoni Marianu Goldu, kurš iejuties milža lomā un staigā pa Uzlecošās Saules zemes ielām un baida nabaga mazos japāņus, toties ar hitiem “Summer In Berlin” [Vasara Berlīnē] un “To Germany With Love” [Uz Vāciju ar mīlestību] grupa pauda diezgan neonacistiskas idejas. Tīri vai jābrīnās, kā šis disks tika ielaists Padomju savienībā un kā modrā kompartija to palaida gar ausīm. Savukārt grupā notika milzīgas pārmaiņas, jo par spīti slavai un atzīnībai Mertenss nolēma grupu pamest, un viņa vietā 1985. gada janvārī atnāca Rikijs Ekolete (Ricky Echolette, īstajā vārdā – Volfgangs Noihauss/Wolfgang Neuhaus; dz. 06.08.1960.), atvelkot sev līdzi elekroģitāru un savus garos matus, par ko grupas fanes izteicās, ka tieši to grupai trūka visvairāk – labā nozīmē. Tiesa, dabā gan eksistē fotouzņēmumi, kur grupa ir arī četratā, Franku un Rikiju ieskaitot.

Alphaville” ieskaņo skaņiceliņu filmai “Der Bulle Und Das Mädchen” [Bullis un meitene], kā arī piedalās labdarības projektā “Band für Afrika” [Grupa Āfrikai] ar dziesmu “Nackt im Wind” (Naked in the Wind) [Kaili vējā]. 1985. gada februārī dziesma ierindojās vācu “Billboard” versijas 3.vietā.

Grupa atsakās no komerciāla satura albumu izdošanas, par ko liecina 1986. gada jūnijā iznākušais disks “Afternoons in Utopia” [Pievakares Utopijā], kura pirmais singls “Dance With Me” [Dejo ar mani] ieļuva daudzu Eiropas pasaules valstu topu divdesmitniekā. Grupa, var teikt, demonstratīvi atsakās no koncertpasākumiem un nolemj darboties tikai studijā. Seko nākamais singls “Universal Daddy” [Universāls tētuks] bet decembrī tiek laists klajā hits “Jerusalem”. Šo albumu varētu raksturot kā savdabīgi nepacietīgu nostalģiju par pasauli nākotnē, kurā nav vietas sociālai netaisnībai, kodolkonfliktiem, prostitūcijai un citām sadzīves negācijām. Piemēram dziesma “Lassie Come Home”: [Lesija nāk mājās] “(..) Lovely Lady S.M.I.L.E./ Dance, my dear, I’m only operating on “Lassie Come Home”/ (..) Lonley Girl dancing in the music-hall/ Lightning struck her silver starship and turned it into stone…” [Jaukā dāma S.M.A.I.D.A./ Dejo, mana dārgā, es darbojos tikai “Lesija nāk mājās”/ (..) Vientuļa meitene dejo manā mūzikholā/Zibens sper viņas sudraba zvaigznē un pārvērta to akmenī...]. Albums kopumā veidots kā konceptuāls mūzikls.

Grupa sāk strādāt pie projekta ”Soundtraxx For Imaginary Movies” [Skaņas celiņi iedomātām filmām], kurš nodrošināja grupai sadarbību ar tādu elektroniskās mūzikas pravieti un ikonu kā Klauss Šulcs (Klaus Schulze), kurš vairāk pazīstams ar darbu projektā “Tangerine Dream” [Mandarīna sapnis].

1988. gada janvārī grupa izdod dziesmu izlasi Austrumvācijā (tolaik – Vācijas Demokrātiskajā Republikā), kas bija neraksturīgi rietumvācu grupām. Jau minēto politisko “nianšu” dēļ no izlases tika izņemtas “To Germany With Love” un “Summer in Berlin”.  Tā paša gada rudenī ASV tiek izdota “The Singles Collection” – singlu izlase, kurā tika iekļauti agrāk izdoto singlu remiksi un oriģinālversijas.

Trešais albums, “The Breathtaking Blue” [Elpu aizraujošs blūzs], bija jāgaida līdz 1989. gadam. Albumu producēja pats Klauss Šulcs. Mūziķi realizēja ideju par mūzikas apvienošanu ar kino, tā teikt,– videokodolu, kas katrai albuma dziesmai tika veidots kā īsmetrāžas filma. Deviņi režisori izveido filmas katrai albuma dziesmai, kas tiek apvienotas videoprojektā ar nosaukumu “Songlines” [Dziesmu līnijas]. Dziesmas “For A Million” [Par miljonu] videoversijas autors ir Aleksandrs Kaidanovskis (Александр Кайдановский, 1946-1995). Marians Golds: “Mēs bijām laimīgi, ka iekļāvām viņu savā projektā. Mēs par viņu zinājām un jūsmojām kopš tā mirkļa, kad ieraudzījām viņu Tarkovska (Андрей Тарковский, 1932-1986) grandiozajā filmā “Stalkers” (Сталкер, 1979). Viņa ieguldījums “Songlines” bija viens no skaistākajiem un liriskākajiem. Es biju pilnīgā šokā, kad 1995. gadā saņēmu ziņu par viņa aiziešanu mūžībā.”

Savukārt video dziesmai “Middle of the Riddle” [Mīklas vidusdaļa] (ceremonijā tās bija nosaukums bija “Balance” [Līdzsvars]) 1989. gadā saņēma amerikāņu kinoakadēmijas “Oskara” balvu (Oscar Award) nominācijā “Labākā animētā īsfilma” (Best Animated Short Film).

Pēc šā panākuma seko grupas atelpas brīdis. Marians nodarbojās ar savu soloprojektu ”So Long Celeste” [Ardievu, Seleste], kurš nāk klajā 1992. gada augustā un kurā iekļautas 6 oriģināldziesmas un 4 kaverversijas. Savukārt Bernhards radīja “Alphaville” pazīstamāko hitu remiksus, kuri tika ieklauti izlasē “First Harvest 1984-92” [Pirmā raža 1984-92]. Albuma bukletā līdzās dziesmu tekstiem un foto atrodami arī mūziķu komentāri par šim dziesmām.

(Turpinājums šeit)

Tavs komentārs par rakstu: