• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
"Alphaville" publicitātes foto"Alphaville". "Strange Attractor". Publicitātes foto

«Alphaville»: Savāds fraktāļu komplekts V

(Nobeigums. Sākums šeit)

2010. gada 22. oktobrī iznāk jauns grupas singls “I Die for You Today” [Es šodien mirstu par tevi], 19. novembrī “Alphaville” izdod savu jauno albumu “Catching Rays On Giant” [Staru ķeršana uz milža], pirmo komerciālo albumu pēc 13 gadu pārtraukuma. 2011. gada 4. martā iznāk vēl viens albuma sigls “Song For No One” [Dziesma nevienam] Šis albums mistiskā veidā parādījās arī Rīgā. Tiesa, divus gadus vēlāk.

Jānis Blumbergs, īpaši InfoTOP.lv

Šo albumu var raksturot kā ieturētu labākajās “Alphaville” tradīcijās, bet ar tendenci piesaistīt jaunus un jaunākus grupas fanus. Tas vērsts uz mūsdienu jaunatnes prasībām: visam jābūt “cool”, tā lai būtu viegli un ne par ko nav jāsmadzeņo. Taisnību sakot, ja “Alphaville” uz to brīdi pēkšņi sāktu spēlēt kaut ko līdzīgu albumam “Forever Young”, “Afternoons In Utopia” vai “Prostitute”, mūsdienu jaunatne to vienkārši neklausītos, jo viņus sevišķi neinteresē īsts pārdzīvojums dziesmu saturā. Tam vienkārši neatliek laika – jaunās tehnoloģijas sauc. Un viss ar to ir pateikts. Nē, nu viss jau ir saprotams – ko vajag, to vajag. Bet nu…

Jau 2012. gadā grupas oficiālajā vietnē tika izziņots grupas jaunā albuma “Strange Attractor” iznākšanas gads – 2014., bet 21. maijā mūžībā aizgāja pianists un aranžētājs Mārtins Listers. Rezultātā 2014. gadā grupa izdeva izlases albumu “So 80s!” Vācu grupu “Alphaville” daudzi zina pēc dziesmām “Big in Japan” un “Forever Young”, kuras iznāca 1984. gadā, un pat nespēj iedomāties, ka tā ir grupa un nevis viens cilvēks, ka viņi raksta albumus līdz pat mūsdienām, neatmetot astoņdesmitajiem raksturīgo radošo garu, kas ir piesātināts ar mūsdienīgu skanējumu un satur tekstu ar zināmu jēgu, un tas ir šis muzikālās formācijas šarms.

Ziņa par jauno albumu mani sasniedza 2013. gadā. Tā šķita neticama. Lai par to pārliecinātos, nācās burtiski ielauzties grupas oficiālajā vietnē, rupji pārkāpjot žurnālistikas ētiku. Bet ko tikai lietas labā neizdarīsi! Lūk, ko es tur atradu,– tas varētu interesēt visvairāk: “Alphaville” sastāva maiņas: Franks Mertenss (1983 – 1985), Rikijs Ekolete (1985 – 1997), Bernhards Loids (1983 – 2000), Rainers Bloss (1997 – 2003), Mārtins Listers (1998 – 2014), Maja Kima (Maya Kim, 2011 – 2016). “Strange Attractor” (2017) piedalās: Marians Golds (vokāls), Deivids Gūdess (David Goodes, ģitāras), Kārstens Brokers (Carsten Brocker, taustiņi), Aleksandra Merla (Alexandra Merl, basģitāra), Jākobs Kīršs (bungas).

2017. gads. “Strange Attractor

Jaunais albums satur 13 trekus un ir pieejams ne tikai CD formātā, bet arī joprojām modē esošajā vinila platē, kura tiek pasniegta 2LP formātā ar Mariana Golda autogrāfu. Tiesa, par krietnu naudu, ierobežotā metienā un tikai īpašiem grupas faniem. Tāda ir dzīve.

Lai aptvertu jaunajā veikumā ieguldīto muzikālo daudzveidību, domu un spēku, ko burtiski izstaro katra dziesma atseviški un viss albums kopumā, var uzrakstīt grāmatu. Šajā ziņā uz internetu, nu labi, – tīmekli, paļauties nevar. Internetā visām albuma dziesmām, skaties kurā vietnē gribi, ir sagrozīti vārdi, t.i., dziemu teksti. Jo gluži vienkārši neviena grupa pasaulē šajā žanrā nespēj radīt tik spēcīgus tekstus – ar piebildi, ka tā ir vācu grupa, kas dzied svešvalodā – angliski. Ir tādi, kas vārdos īpaši neieklausās un saka: “Nu ko tad tie var, tiem jau smiltis birst!” Bet, kad uzliek un atskaņo, nākas saskarties ar frāzēm: “Hohaidī, pagaidi, vēl nākošo dziesmu!..” utt.

Alphaville” un akustiskā ģitāra? Kaut kas neiespējāms, bet tā ir jau pirmajā dziesmā “Giants” [Milži] – tādas pasāžas un un nedzirdēti rifi! – un teksts: “I hate to sleep but I love to dream, it/ drives me to places that I've never seen/ My mind is in flames, I pray they will stay, if/ you felt this fire you know what I'm sayin'/ Well here's my plan for a journey supreme/ Board the ship of your follies as soon as/ you can./ And worn out proportions will fall into one/ Don't care where we're going to before/ we are gone/ And we're masqueraders, much bigger than life, so full of illusions, don't let it die/ And we can be giants although we're so/ small, coz’ nobody's perfect, nobody's perfect at all...” [Man riebjas gulēt, bet patīk sapņot, sapņi/ ved mani uz vietām, kuras es nekad neesmu redzējis./ Mans prāts liesmo, es lūdzos, lai liesmas neapdziest, ja/ tu esi jutis šīs liesmas, tu saproti, par ko es runāju/ Redz, te ir mans plāns visgalvenajam ceļojumam/ Kāp uz savu muļķību kuģa kolīdz/ tu vari./ Un izmantotās proporcijas sakritīs vienuviet/ Neraizējies par to, kurp mēs ejam uz priekšu/ mēs esam prom/ Un mēs esam dalībnieki maskarādē, kura ir daudz lielāka par dzīvi, kas tik pārpilna ilūziju, neļauj tai mirt/ Un mēs varam būt milži, lai gan esam tik/ mazi, jo neviens nav pilnīgs, itin neviens nav pilnīgs…]     

Kad klausoties pagriež skaļāk, nāk ārā tik sulīgi tembri, ka apartūra burtiski maina horizontu. Nākamā, “Marionets with halos” [Marionetes ar oreoliem], burtiski gāž no kājām: “Sell out their rights/ Oooh, crack, baby, crack, marionettes with halos/ immortalized,/ doomed variety acts../ marionettes with hallos/ Immortalized, doomed variety acts/ You’re so full of lies../ sell out their rights../ crack, baby, crack../.” [Izpārdod viņu tiesības/ Ooo, lauz, mazais, lauz, marionetes ar oreoliem/ nemirstībai lemta suga darbojas../ marionetes ar oreoliem/ nemirstībai lemta suga darbojas/ Tu esi tik pilns ar meliem../ Izpārdod viņu tiesības../lauz, mazais, lauz...]

Tak te jau paši dziesmu nosaukumi burtiski dzied paši par sevi – “House Of Ghosts” [Spoku nams], “Around The Universe” [Pa Visumu]. 4. treks “Enigma”. Šoreiz – atšķirībā no Mikaela Kretū (Michael Cretu) “Enigma” un daudzām citām “Enigma” – stāsts ir par kara tēmu, kuru atliek klausīties, lai saprastu, kas ir kas,– nu, vismaz tiem, kas pārzina pagājušā gadsimta mežonīgo viduci. “Alphaville” nekad nav bijuši divu vienādu albumu, un arī šis nav izņēmums. Tajā ir vairāk ģitāru, parādījušies fanka un disko elementi, bet tas joprojām ir vecais un mūžigi jaunais “Alphaville”.

No jaunā un neparastā jāizceļ “Mafia Island” [Mafijas sala]: “Yes, we sailed over the stormy jade-green sea/ On Chephren's barge to Mafia Island/ We broke coral and drank whiskey/ In the glowing heat/ And the sunsail slattered in the wind/ Like berserk machine guns/ And the girls from the bar/ They were bathing at the beach/ And they sang in a melancholic voice/ Soft words that were caught between/ The sound of the waves/ And they sang in a melancholic voice/ We’re stuck here for good../” [Jā, mēs burājām pa vētrainu, nefrīzaļu jūru/ ar Šefrena baržu uz Mafijas salu/ Mēs lauzām koraļļus un dzērām viskiju/ Kvēlojošajā karstumā/ Un saulessargs mirdzēja vējā/ Kā berseka mašīnpistoles/ Un bāra meitenes/ Peldējās pludmalē/ Un dziedāja melanholiskās balsīs/ Maigus vārdus, kas tverti starp/ Viļņu skaņām/ Un viņas dziedāja melanholiskās balsīs/ Mēs esam šeit kārtīgi iestrēguši...].

Pēdējo gadu elektroniskās mūzikas fonā šis albums ir kā balzams uz rētām. Tas nav depresīvs, gaudulīgs un vienveidīgs, bet veidots labāko “New vave” tradīciju mūsdienu interpretācijā. “Strange Attractor” tika veidots un sacerēts piecus gadus un iznāca 7. aprīlī. Kā videosingls no šā albuma tika veidots tikai “Heartbreak City” [Lauzto siržu pilsēta], toties kāds! To var raksturot ar jēdzienu talantīga eklektika. Jau no paša sākuma fankģitāra rada roķīgu, bet dejojamu gaisotni, pakāpēniski parādās sintētiskie efekti, tajos – elektroģitāra, un to visu pasvītro pieklusināts bungu ritms. Un visa kvintesence ir vokāls – pa taisno no deviņdesmitajiem – daudzveidīgs, ar dažādu žanru paņēmieniem. Pamattekstu Golds dzied falsetā, bet piedziedājumu spožā baritonā. Teksts ir atgādinājums par filmu, no kuras cēlies grupas nosaukums. Vienkārši noskatieties šo Godāra filmu, un jūs sapratīsiet par ko te tiek burtots!

Klips ir ļoti vienkāršs, bet saistošs. Klipam nav sižeta, jo tas piedāvā grupas uzstāšanos uz skatuves disko stilā. Melnbaltā video rullīša apdare vienmēr ir ārpus laika, tāpēc labi akcentē veco stilu, bet ekrāna sadalīšana vairākās daļās piešķiļ klipam dinamiku un tajā paša laikā atbrīvo uztveri. Līdz ar to var secināt, ka tikai skaistais paglābs pasauli no tehniskā intelekta varmācības. Mūsu nākotne ir katra paša rokās. To atliek tikai īstenot. Tomēr dažreiz mēdz būt tā, ka realitāte ir pārāk sarežģīta, lai to izteiktu vārdos. Un tikai ilūzija var to parādīt formā, kas tai var ļaut aptvert pasauli. Pašu darbību svarīgi redzēt tikai tad, ja tā ir ļauna, bet labojama, un uzmeklēt tās dziļākos impulsus, un uzlabot tieksmi, tad arī rīcība mainīsies.

Tiekamies koncertā, 29. decembrī Arēnā Rīga!

Tavs komentārs par rakstu: