• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Dūmojoši skursteņi un kūstošs ledusIr lietas, ko zinātnieki nespēj pierādīt, tomēr Latvijā par tām maksāja un maksāsim. Kolāža: Daily Mail

ANO klimata konferencē Polijā gādā par jaunu OIK Latvijā

ANO klimata konferencē Polijā sestdienas vakarā panākta vienošanās par pasākumiem Parīzes klimata pakta (Accord de Paris) īstenošanai. Lai kā šis dokuments izpaustos nākotnē, viens ir skaidrs: Latvijā tas paaugstina jaunu obligāto maksājumu (OIK tipa) maksājumu risku.

Pārstāvji no gandrīz 200 valstīm panāca kompromisu pēc divu nedēļu ilgām sarunām Polijas pilsētā Katovicē. Bija plānots, ka konference beigsies jau piektdien, taču daudzi jautājumi vēl nebija atrisināti, tādēļ delegāti turpināja darbu arī sestdien.

Konferences priekšsēdētājs un Polijas vides ministra vietnieks Mihals Kurtika (Michał Kurtyka) sacīja, ka delegāti var būt lepni par paveikto, piebilstot, ka pieņemtie lēmumi ir "1000 mazi soļi uz priekšu".

Katovices vienošanās mērķis ir realizēt Parīzes klimata paktu, kas tika pieņemts 2015. gadā, bet par sava paraksta atsaukšanu zem kura ir paziņojusi valsts, kas ir viena no pasaules lielākajām gaisa piesārņotājām,– ASV.

Parīzes vienošanās ilglaicīgais mērķis ir samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus tā, lai noturētu globālo sasilšanu krietni zemāk par diviem grādiem pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas, un vienlaikus pielikt pūliņus globālās temperatūras kāpuma ierobežošanai par 1,5 grādiem, tādējādi pēc iespējas samazinot klimata pārmaiņu sekas.

Katovices konferencē pieņemts 156 lappušu biezs dokuments ar noteikumiem, kā valstīm novērot progresu siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu samazināšanā un ziņot par to, un kā uzlabot savus plānus šajā jomā.

Sarunās neizdevās panākt vienošanos par to, kā izveidot darbotiesspējīgu globālu oglekļa tirgu, kā arī konferences noslēguma dokumentā trūkst ambīciju samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju.

Vairums valstu vēlējās, lai Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (Intergovernmental Panel on Climate Change, IPCC) atklājumi veido būtisku daļu no turpmākās rīcības plānošanas, taču ASV, Krievija, Saūda Arābija un Kuveita iebilda pret to.

IPCC oktobrī publiskotajā ziņojumā teikts, ka pie pašreizējām siltumnīcefekta gāzu emisijām Zeme par 1,5 grādiem pēc Celsija varētu sasilt jau 2030. gadā, un prasītas "straujas, tālejošas un bezprecedenta pārmaiņas visos sabiedrības aspektos", lai globālo sasilšanu būtu iespējams ierobežot līdz 1,5 grādiem.

Valstis vienojās šo jautājumu apspriest ANO samitā septembrī Ņujorkā.

Attīstības valstis arī bija cerējušas uz lielāku skaidrību no bagātajām valstīm par to, kā cīņa pret klimata izmaiņām nākotnē tiks finansēta, bet Katovices dokuments to nesniedz.

Tavs komentārs par rakstu: