• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Vēlēšanu iecirknī SomijāSomu vēlētāji ir daudz aktīvāki nekā viņu latviešu kolēģi. Foto: Getty Images

Arī Somijā «konstruktīvajiem nacionālistiem» maz sabiedroto

Globālistiem ļoti nepatīk necionālisma izpausmes, tomēr nacionālas ideoloģijas paudēji Eiropā pēdējā laikā nostiprinās daudzās valstīs. Tāpēc globālistu propaganda vai no ādas lien ārā, lai apzīmējumu nacionāls tuvinātu vārdam nacistisks. Tāpēc viņiem netīkamākais ir konstruktīvais nacionālisms, kuram ar nacismu ir mazāk kopīga kā pašam globālismam.

InfoTOP.lv, izmantojot ārvalstu plašsaziņas līdzekļu materiālus 

Somija kopā Otrā pasaules kara beigām ir konsekventi īstenojusi pati savu, finlandizācijas vārdu ieguvušu politiku. Stāvot savrup no Rietumvalstu “sazvērestības teorijām”, par Aukstā kara gados Somija centās atrasties dzelzs aizkara abās pusēs vienlaikus.

Tāpēc nevajadzētu brīnīties, ka 2019. gada 13. aprīlī notikušajās Somijas parlamenta (Suomen eduskunta) vēlēšanās ir uzvarējusi daudzveidība nevis kāds konkrēts politiskais spēks – arī globālajā līmenī šobrīd notiek asa cīņa starp visdažādākajām ideoloģijām.

Visvairāk balsu Somijas parlamenta vēlēšanās (un atbilstoši Ziemeļvalstu tradīcijām) par uzvarētāju tiek uzskatīta Sociāldemokrātiskā partija (Sosialidemokraattinen puolue), kura ieguvusi 17,7% vēlētāju atbalstu un 40 mandātus 200 mandātu parlamentā. Starp citu, sociāldemokrāti neslēpa, ka to plānos ieetilpst nodokļu paaugstināšana, lai “saglabātu sociālas labklājības valsts iespējas”.

Taču tikai par mata tiesu mazāk – 17,5% balsu un 39 vietas parlamentā – ieguvuši “konstruktīvie nacionālisti” – Somu partija (Perussuomalaiset). Interesanti, ka, vērtējot vēlēšanu rezultātus, sociāldemokrātu līderis, Anti Rinne (Antti Rinne) pauž vilšanos, lai gan viņa partija šajā parlamentā pārstāvniecību ir palielinājusi par 6 vietām, turpretim Somu partijas vadītājs Jusi Allaāho (Jussi Halla-aho) ir patīkami pārsteigts, lai gan ieguvis tikai vienu papildu mandātu. Turklāt Somu partijai iekļūt valdošajā koalīcijā noteikti liegs pārējo partiju noraidošā attieksme.

Sagaidāms, ka Somijas prezidents Sauli Nīniste (Sauli Niinistö) ievēros tradīcijas un kā pirmajiem valdības veidošanu uzticēs sociāldemokrātiem.

Priekšvēlēšanu debatēs gatavību veidot kopīgu koalīciju apliecināla sociāldemokrāti, Nacionālā koalīcija, “zaļie”, kreisie un Zviedru tautas partija. Visdrīzāk, tāda arī būs jaunā koalīcija, jo šīm partijām kopā parlamentā ir 123 balsis.

Trešā lielākā frakcija Somijas parlamentā būs Pēteri Orpo (Petteri Orpo) vadītā Nacionālajai koalīcijai (Kokoomus) ar 37 deputātiem (+1, salīdzinot ar iepriekšējo sasukumu), un tikai ceturtā ar 31 mandātu (–18) palikusi iepriekšējā sasaukumā valdošā Centra partija (Keskusta) ar līdzšinējo premjerministru Juhu Sipili (Juha Sipilä) priekšgalā. 

Vēl Somijas likumdevējā būs pārstāvēta “Zaļā līga” (Vihreä liitto) – 20 (+5) mandāti, Kreisā alianse (Vasemmistoliitto) – 16 (+4) mandāti, Zviedru tautas partijas (Svenska folkpartiet) un Olandu koalīcijas (Åland Coalition) apvienība – 10 mandātu, Kristīgie demokrāti (Kristillisdemokraatit) – 5 mandāti (abām – tikpat, cik iepriekšājā sasaukumā) un nesen reģistrētā “Kustība tagad” (Liike Nyt) – viens mandāts.

Vēlēšanās piedalījās gandrīz 3,1 miljons jeb 72,8% Somijas balsstiesīgo iedzīvotāju.

Tavs komentārs par rakstu: