• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Oļegs BurovsOļegs Burovs. Foto no: puaro.lv

Ārkārtas vēlēšanu Rīgā nebūs – par mēru kļuvis Burovs

Politiskā balagāna labākajās tradīcijās – dramatiski, vien dažas stundas pirms termiņa beigām – Rīga ir tikusi pie jaunas galvas: par domes priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais pienākumu izpildītājs – partijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) pārstāvis Oļegs Burovs.

Matīss, Miers, īpaši InfoTOP.lv

Šis ir brīdis, kad katrs var vērtēt šo faktu pēc savas saprašanas, pieredzes, ilūzijām... Taču ir daži “sīkumi”, kuri Burova epopejā ir samērā skaidri un pamācoši.

Pirmkārt, opozīcijai – bļaustīgajām “latviskajām partijām” –, izrādās, akūti trūkst intelekta un elementāras apņēmības, lai pārņemtu varu Rīgā. “Smagais” argumenta par negribēšanu “mēzt “Saskaņas” pietaisītos mēslus” ir vairāk nekā smieklīgs: vai tas nozīmē, ka “latviskās” partijas nogaida, kad “Saskaņa” pati (!) “sakārtos” galvaspilsētu un labprātīgi atdos Rīgas domi opozīcijai?

Pat unikālajā brīdī, kad mērs īslaicīgi bija Dainis Turlais, bet vara mētājās Rātsnamā uz parketa, opozīcijas partijas darīja visu, lai tikai – pasarg Die’s! – nenāktos pārņemt galvaspilsētas vadību.  

Otrkārt, Burova ievēlēšana nozīmē, ka “Saskaņa”, nevēloties riskēt ar ārkārtas vēlēšanām, savam restartam ir izvēlējusies kādu citu plānu. Kāds tas būs, to varēsim vērtēt jau tuvākajā nākotnē.

Treškārt, ar sevišķu šaurpierību šajā laikā izcēlās “Vienotība” un Jaunā konservatīvā partija (JKP) kuras, vaigus piepūtušas, kliedza, ka grib ārkārtas vēlēšanas. Pirmo vēl var kaut cik saprast: vidusmēra vēlētājam patīk varas partijas, tāpēc “Vienotībai” varētu palīdzēt Krišjāņa A. Kariņa rēgs. Savukārt JKP iepriekšējās vēlēšanās uz populisma viļņa Rīgā ieguva vairāk nekā šai sīkpartijai patiesībā pienācās. Ir jābūt milzu pašapziņai, lai domātu, ka ārkārtas vēlēšanās JKP spētu kaut vai atkārtot šo panākumu.

Ceturtkārt, gaidīsim, ka savu īsto seju parādīs no “Saskaņas” aizgājušais četrinieks (es personīgi sliecos domāt, ka šī demonstratīvā aiziešana bija taktisks gājiens, lai vēl vairāk sajauktu galvu padumjajai opozīcijai).

Piektkārt, māc nelabas aizdomas, ka jau pavisam drīz nāksies vilties tiem, kas Burovu uzskata par “eņģeli balto” vai vismaz “neitrālu” figūru. Nevajadzētu aizmirst, ka ar nelielu pārtraukumu (Jāņa Birka laikā) Burovs no 1998. līdz 2017. gadam vadīja vienu no korupcijas risku ziņā bīstamākajām Rīgas domes struktūrvienībām – Īpašuma pārvaldi/departamentu. Prasti sakot, varam pastrīdēties, kurš partijas biedru pārī “Andris Ameriks/Oļegs Burovs” ir skolotājs un kurš – skolnieks. Ameriks GKR ir nonācis, izmantodams Tautas saskaņas partijas-Demokrātiskās partijas “Saimnieks”, turpretim Burovs – “Latvijas ceļa” tramplīnu.

Sestkārt, zīmīgi, ka GKR un “Saskaņa” parādīja solidaritāti, turpretim par opozīcijas (konkrēti, partijas “Latvijas attīstībai”) kandidātu  Viesturu Zepu pat šādā brīdī tika atdotas tikai 12 balsis – astoņas no "Latvijas attīstībai" un četras – no nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (bijušās nacionālistes, tagad neatkarīgās deputātes Baibas Brokas biļetens izrādījās “nederīgs”). Vēl viens apliecinājums tam, cik zemu šobrīd vērtējamas “Vienotība” un JKP, kuras pirms balsojuma par mēra kandidātiem sēžu zāli pameta, demonstrēdamas savu politisko analfabētismu. Un tas, starp citu, arvien vairāk sāk izpausties arī visas valsts līmenī, jo šīs partijas veido piečuku koalīcijas kodolu.

Lai nu kā, 21. gadsimta Rīga ir ieguvusi pēc skaita septīto domes priekšsēdētāju un izvairījusies no ārkārtas vēlēšanām. Kā to vērtēt – tas lai paliek katra paša ziņā.

Tavs komentārs par rakstu: