• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Pārstrādajamā naudaDaļa naudas lielākajai daļai pilsoņu drīz aizies globālajā "miskastē". Foto: Pixabay

Ārvalstu investori gaidot globālo recesiju Latvijā jūtoties «normāli»

Starptautiskais valūtas fonds (International Monetary Fund, IMF) – gan pagaidām piesardzīgi – brīdina, ka “pie apvāršņa” parādījusies jauna globālā recesija jeb ekonomikas sašaurināšanās (šeit). Pieredzējuši investori prognozē, ka strauja lejupslīde varētu sākties jau šogad. Taču Latvijas miera paradīzē, kā parasti, “viss ir kārtībā un nekāda krīze netiek gaidīta.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

To apliecina arī ziņas par ārvalstu investoru Latvijā uzsvilpotajām brašajām melodijām un apgalvojumiem, ka viņi jūtoties kā dieviņa azotē. Pat par spīti tam, ka pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, ir krietni sarucis piesaistīto ārvalstu investīciju apjoms Latvijā, paši ārvalstu investori stāsta, ka jūtoties normāli. Ko tas nozīmē? “Normāli” jūtas tie nedaudzie, kas te palikuši? Vai varbūt vairākums vienkārši daudzmaz pieradis pie Latvijas apstākļiem? Bet varbūt ar ārvalstu investoru muti runā “politkorektums”?

Lai nu kā, Rīgas ekonomikas augstskolas veidotais Ārvalstu investīciju vides indekss par 2018. gadu uzrāda, ka Latvijā ārvalstu investoru noskaņojums pēdējā gada laikā neesot mainījies.

Tāpat kā 2017. gadā ārvalstu investori kopējo investīciju vides pievilcību mūsu valstī ir novērtējuši viduvēji – ar 2,5 punktiem no pieciem iespējamajiem. Latvijā strādājošie ārvalstu investori šobrīd jūtoties salīdzinoši komfortabli,– “pateicoties ekonomikas augšupejai”. Zīmīgi, ka gadu gadiem viņiem traucē vienas un tās pašas problēmas – demogrāfijas rādītāju lejupslīde, darbaspēka nepieejamība, izglītības kvalitāte, korupcija, ēnu ekonomika.

Šīs problēmas uztur riskus, ka Latvijā neienāks jaunas investīcijas un var aizplūst arī daļa no esošajām – un pērn tieši tas arī ir noticis, to apliecina piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apmēra divkāršais samazinājums 2018. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2017. gadā.

Investoru skatījumā nedaudz ir uzlabojusies situācija demogrāfijā un veselības aprūpē, taču par vēl vairāk saasinājusies ir darbaspēka pieejamības problēma. Turklāt – un tas ir pilnīgi loģiski – ārvalstu investori sākuši bažīties par situāciju finanšu sektorā, tostarp Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" lēmumu noteikt Latvijai pastiprinātas kontroles režīmu, turklāt brīdinot par iekļaušanu “pelēkajā sarakstā”, ja netiks panākti uzlabojumi.

Par to, kas slēpjas zem vārdiem “panākti uzlabojumi”, var rakstīt un runāt praktiski bezgalīgi, bet skaidrs ir tas, ka pie “uzlabojumiem” netiek pieskaitīta aizejošās valdības uzticamā kalpošana ASV Valsts kasei (U.S. Department of the Tresury). Šīs kalpošanas rezultātā Latvijas banku sektoru pērn ir pametuši vairāk nekā 90% nerezidentu naudas. Ko vēl grib “Moneyval”, atlikušos pāris miljardus?

Lai nu kā, Latvijas gatavošanās globālajai krīzei izpaužas “ne kā pie cilvēkiem”: valsts tiek “atbrīvota” no “liekās” naudas. Tad jau varam gaidīt, ka arī krīzes pārvarēšana atkal notiks “ne kā pie cilvēkiem”, un mēs saņemsim vēl vienu unikālu un tikai latviešiem derīgu “veiksmes stāstu”.   

Tavs komentārs par rakstu: