• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Edils Baldzēns NTSP sēdēEgils Baldzēns (pa kreisi) Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē: "Darba ņēmējiem būs labi tad, kad arodbiedrību bosi būs kārtīgi paēduši!" Foto: Flickr

Ašeradena-Baldzēna pakts: par virsstundām varēs maksāt pusi algas

Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Darba likumā, paredzot par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu. Tādejādi parlaments ir par labu atzinis ekonomikas ministra Arvila Ašeradena un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītāja Egila Baldzēna vienošanos, kuras rezultātā gan palielinās arodbiedrību loma, toties samazinās darba ņēmēju aizsardzība.

Pret Ašeradena-Baldzēna paktu iebilst tiesībsargs Juris Jansons, norādot, ka iecere par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu, nav pietiekami pamatota, turklāt ar šo priekšlikumu tiek ierobežotas darbinieku tiesības, kā arī vienlīdzības princips.

Ašeradens “neredzot” tiesībsarga pozīcijas pamatojumu, tāpēc aicina “virzīties uz demokrātisku valsts iekārtu, kurā valsts nosaka ģenerālvienošanās robežas, bet uzņēmēji paši lemj, vai parakstīt šādas vienošanās”. Patlaban ģenerālvienošanās tiekot ieviesta būvniecības nozarē, to apspriež viesmīlības nozare, bet interesi izrādījusi arī tirdzniecības nozare.

Savukārt Baldzēns uzsver, ka “ģenerālvienošanās rada ekonomisku ieguvumu”. Kā piemēru LBAS vadītājs min būvniecības nozari, kur, pēc ģenerālvienošanās parakstīšanas, mazāk kvalificētā darbaspēka minimālā alga sasniegšot 780 eiro līdzšinējo 430 eiro vietā. Šogad būvniecībā par 50% jeb 60 miljoniem eiro audzis darbaspēka nodokļos samaksātais apmērs.

Ašeradena-Baldzēna pakts paredz, ka virsstundu apmaksa nozarēs, kurās arodbiedrības būs noslēgušas ģenerālvienošanos, varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta (tātad tajās, kur arodbiedrības būs mazāk aktīvas?), saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP) informē, ka pieņemtais likumprojekts paver iespēju nodot publicēšanai “Latvijas Vēstnesī” būvniecības ģenerālvienošanos, tādējādi nodrošinot tās spēkā stāšanos jau 2019. gada vidū. “Būtisks minimālā atalgojuma kāpums būvniecības nozarē, ko panāksim ar ģenerālvienošanos, ir nepārprotams darba ņēmēju ieguvums, ko savukārt līdzsvaro darba devējiem labvēlīgā vienošanās samazināt piemaksu par virsstundu darbu. Šis ir vēsturisks brīdis ne tikai būvniecības nozarei, bet visai Latvijas tautsaimniecībai, jo ar grozījumiem Darba likumā ir paplašināta telpa elastīgākām un līdzsvarotākām sociālo partneru pārrunām. Esam droši, ka jau tuvākajā laikā šo telpu ar jēgpilnu saturu piepildīs arvien jaunu koplīgumu slēdzēji,” uzsver LBP vadītāja Baiba Fromane, skaidrojot, ka vēl sešus mēnešus pēc ģenerālvienošanās spēkā stāšanās uzņēmumi varēs maksāt samazinātu minimālo algu 650 eiro apmērā. Taču jau 2019. gada beigās visai būvniecības nozarei būs saistoša minimālā alga 780 eiro apmērā mazkvalificētam darbaspēkam un 819 eiro apmērā, ja darbinieks ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību.

Zīmīgi, ka nozarē par algu paaugstināšanu un darbaspēka deficīta problēmas risināšanu rūpējas LPB – uzņēmēju biedrība (šeit), kura pēc idejas ir kaut kas pretējs arodbiedrībai.   

Tavs komentārs par rakstu: