• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, finanšu ministrs Jānis Reirs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns.Puikas bezgala priecīgi par pašu iedibināto "sociālo taisnīgumu". No kreisās: Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, finanšu ministrs Jānis Reirs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Ekrānšāviņš no: lsm.lv

«Asfalta rullis» 2020. gadam: 10 miljardi politiskā savtīguma triumfam

Ja jums tīk, varat priecāties, ka piečuku koalīcija tik operatīvi – pat nesagaidot valsts 101. jubileju – ir veiksmīgi tikusi galā ar valsts 2020. gada budžetu. Taču, manuprāt, ir svarīgi saprast, KĀPĒC tā noticis? Un analizējot situāciju, es redzu, ka priekam nav ne mazākā pamata: budžets pār valsti nācis kā asfalta rullis, neuzklausot pat nevienu iebildumu.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Kur nu iebildumu! Arī apstāklis, kuram tiesiskā un kaut mazliet demokrātiskā valstī vajadzēja budžeta procesu bremzēt – prettiesiski nepiešķirtais pietiekamais finansējums medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai – tika ignorēts. Piečuku koalīcijai mūžam pateicīgie “sabiedriskie” mediji, protams, turpinās melst, ka Saeimas deputāti apstākļu spiesti (tātad attaisnoti) neesot turējuši solījumu. Nē, tā nav solījuma neturēšana, tas ir likuma pārkāpums. Taču Latvijas Televīzija un Latvijas Radio demonstrē, ka šis jautājums ir izsmelts: sak, deputāti izdarīja saprātīgāko no izvēlēm – un pašmērķis (valsts budžets) tika sasniegts. Sabiedrībai taču tas jāsaprot, apdullinoši kliedz “sabiedrisko” mediju žurnālisti, kuru rīkles piečuki ir iztīrījuši ar atrastu (tik pat labi varam formulēt – mediķiem noskaustu) miljonu, vēl pusmiljonu paredzot iegrūst rīklēs paklausīgākajiem privātajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Tātad, klātesot tikai 57 deputātiem,  Saeima 14. novembra vakarā galīgajā lasījumā pieņēma valsts 2020. gada budžetu. Nākamgad ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) svētību tiks tērēta līdz šim nebijusi naudas summa – 10,002 miljardi eiro. Bet, kad aplūkojam, kam šie miljardi tiks, māc mulsums: sabiedrības akūtākajām vajadzībām praktiski visur ir “par īsu”: Veselības aprūpes finansēšanas likums ir pārkāpts, bez darba palikušie līdzpilsoņi strebs plānāku zupīti, vismaz daļa mazāko skolnieciņu paliks bez brīvpusdienām, paralēli turpinoties skolu tīkla “optimizācijai”; nedz pensijas, nedz minimālā alga nav paaugstināta, pašvaldību daļa saņemamo nodokļu masā pat samazināta. Toties krietni – par 4 miljoniem – palielināts finansējums, ko nodokļu maksātāji būs spiesti atvēlēt partijniekiem. Turpmāk viena vēlētāja balss Saeimas vēlēšanās valsts budžetam izmaksās sešas reizes vairāk nekā līdz šim. Tas varētu būt spēcīgs stimuls vēlēšanas ignorēt, taču tādā gadījumā bezgalīgi palielinās piečuku izredzes nostiprināt savu varu. Cik garš, tik plats.

Bez šaubām, arī Krišjāņa Artura Kariņa valdības niknākais instruments pret iebildumiem ir eifēmismi. Šoreiz, proti, tas esot  “sociālā taisnīguma budžets” (!) – papildu līdzekļi esot sadalīti tā, lai “uzlabojumus varētu izjust daudzas nozares, nekoncentrējoties uz kādu vienu nozari”.

Kas mums ir faktiski? Likums Par valsts budžetu 2020. gadam (tas gan vēl nav stājies spēkā, bet vai gan ir šaubas, ka Valsts prezidents projektu  parakstīs?) paredz, ka nākamajā gadā ieņēmumi valsts budžetā plānoti 9 894 133 419 eiro apmērā, savukārt izdevumi iezīmēti 10 001 641 058 eiro.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze faktiskajās cenās 2020. gadam ir 33,154 miljardi eiro. Nākamajā gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 0,3% no IKP. Savukārt maksimālais valsts parāds 2020. gada beigās noteikts 11,75 miljardu eiro apmērā.

Ministru prezidents K.A.Kariņš iz cik jau nu tur jaunās Vienotības iepriekš norādīja, ka 2020. gada budžetā iekšlietu nozarei piešķirti papildu 18,9 miljoni eiro. Savukārt viņa partijas biedris un draugs, finanšu ministrs Jānis Reirs lielās, ka aizsardzībai atvēlēti līdzekļi 2% apmērā no IKP. Tātad troikas koalīcijas prioritātes piečuki ir godam saglabājuši. Koalīcija dzīvo un uzvar!

Tavs komentārs par rakstu: