• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Palestīnietis šauj ar kaķeniPalestīnietis "palaiž dronu" pret Izraēlas karavīriem. Foto no: immemc.org

ASV: viens Skripaļs svarīgāks nekā tūkstošiem palestīniešu

Pēc tam, kad Lielbritānija, ASV un to sabiedrotie bija sarīkojuši diplomātisku boikotu Krievijai, kura tika turēta aizdomās par atvaļinātā dubultspiega Sergeja Skripaļa (Сергей Скрипаль) saindēšanu ar mistisku “kaujas vielu”, naiviem subjektiem varēja šķist, ka “starptautiskā sabiedrība” sāk reāli atgriezties pie cilvēka tiesību aizsardzības.

Sak, cilvēktiesības tagad būs pāri visam, lai kur arī nenotiktu to pārkāpumi. Taču nu šīs ilūzijas ir zudušas – pēc tam, kad ASV ir nobloķējušas kopīga ANO Drošības padomes paziņojuma pieņemšanu, kurā aicināts veikt neatkarīgu izmeklēšanu par asiņaino vardarbību, kas pirmdien notika uz Izraēlas un Gazas joslas robežas, vairs nav ilūziju par to, ka “cilvēka tiesības” ir un paliek tikai politisku spekulāciju instruments.

Drošības padomes sēdi sasauca Kuveita. Palestīniešu vēstnieks ANO vēlējās, lai Drošības padomē tiktu nosodīta palestīniešu nogalināšana. Tomēr līdz ar ASV veto nav zināms, kādu lēmumu Drošības padome varētu pieņemt. Pēc līdzīgām sadursmēm martā tās dalībvalstis aicināja abas puses izrādīt savaldību, tomēr nevienojās par kopīgu rīcību vai paziņojumu. Savukārt Izraēlas vēstnieks ANO ir aicinājis Drošības padomi nosodīt Gazas joslā valdošo islāmistu kustību “Hamas”, kas vadot protestus.

Palestīniešu un izraēlas konflikta saasinājumu izraisīja ASV vēstniecības pārcelšana no Telavivas uz Jeruzalemi, kuru Izraēla gan ir pasludinājusi par savu jauno galvaspilsētu, taču pasaules valstis – sevišķi tas sakāms par islāmticīgo pasauli – pret to iebilst, jo Jeruzāleme tradicionāli ir svētā pilsēta gan jūdaistiem, gan musulmaņiem, gan kristiešiem.

Tomēr Izraēla nesāka ieklausīties, jāatzīst, visai agresīvi noskaņotajos palestīniešos. Izraēlas kareivji, saņēmuši attiecīgās pavēles, pret demonstrantiem izdarīja mērķētus šāvienus.

Rezultātā sadursmēs ar Izraēlas armiju tikai 14. maijā vien ir gājuši bojā vismaz 60 palestīnieši, bet vairāk nekā 2700 guvuši dažāda smaguma ievainojumus, no tiem vairāk nekā puse – ar kaujas munīciju.

Tas ir lielākais vienā dienā nogalināto palestīniešu skaits kopš 2014. gadā notikušā kara starp Izraēlu un grupējumu “Hamas”, kas kontrolē Gazas joslu.

Izraēlas armija ir paziņojusi, ka protestos piedalījušies vismaz 40 000 palestīniešu.

Tikmēr ASV vēstniecība Jeruzalemē pirmdien tika atklāta oficiāli. Sakarā ar to notiekošie protesti turpinājās arī otrdien, kad palestīnieši atzīmē Katastrofas dienu (arābu valodā “Nakba”), pieminot pirms 70 gadiem notikušo Izraēlas dibināšanu, kas daudziem palestīniešiem nozīmē māju zaudēšanu un padzīšanu no dzimtenes.

Protesti pie Gazas joslas robežas sākās 30. martā. Kopš tā laika protestos un sadursmēs nogalināti vairāk nekā 90 palestīnieši. Neviens izraēlietis nav cietis, un Izraēlas armija izpelnījusies kritiku par īstu ložu izmantošanu pret protestētājiem.

Protestējot pret Izraēlas rīcību, Turcija ir likusi izraēlas vēstniekam pamest valsti, tomēr citas valstis šim piemēram pagaidām nav sekojušas.

Mūsdienās Gazas joslā dzīvo aptuveni divi miljoni palestīniešu. To lielākā daļa ir palestīniešu bēgļi, kas 1948. gadā devās bēgļu gaitās no teritorijām, kas mūsdienās atrodas Izraēlas sastāvā, kā arī viņu pēcteči.

Tavs komentārs par rakstu: