• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Zaļā nāve pie Saeimas durvīmZaļā nāve ir gaidīta viešņa arī 13. Saeimā. Foto: LETA

Atriebība un krēslu dalīšana svarīgāka nekā ik dienu 17 pāragri mirušie

Naivie cilvēki, jūs domājat, ka nākamgad veselības aprūpe sāks “čēpot kalnā”? Tam diemžāl nav nakāda taustāma pamata. Pirmkārt, aizejošā partiju troikas koalīcija ir izdarījusi visu, lai maksimāli samazinātu veselības nozares finansējumu. Otrkārt, arī topošajā koalīcijā nav manāma kaut viena partija, kuru rūpētu sabiedrības veselība.

Dzintars Zaļūksnis

Saeimas Prezidijs ir nomainīts. Precīzāk, lielākoties atstāts tāds, kāds tas ir bijis pēdējos četrus gadus. Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvojas savas karjeras galam – diezin vai kāds nopietni domā, ka 13. Saeima gribēs viņu apstiprināt uz vēl vienu termiņu. Tomēr nav jau nekādas izvēles – Saeimas priekšsēdētāja  Ināra Mūrniece un Vējonis ir vienīgās amatpersonas, kas kaut par kripatu varētu ietekmēt  notikumu virzību un glābt veselības aprūpi no katastrofas. Tāpēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) – acīmredzot aiz izmisuma – vēršas tieši pie valsts nomināli pirmās un otrās personas ar atklātu vēstuli. Tā ir šāda.

“Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vārdā aicinu jūs neatliekami rīkoties, lai novērstu Latvijas valsts veselības aprūpes sabrukšanu!

Ārkārtas situācija, ko izraisījusi masveida atlūgumu iesniegšana Neatliekamās Medicīniskās palīdzības dienestā, skaidri liecina, ka nozares darbinieku uzticība valstij ir smagi iedragāta. Kīzes cēlonis ir pašreizējās valdības atteikšanās iekļaut nākamā gada budžeta plānošanas dokumentos finansējumu, kas nepieciešams nozares darbinieku atalgojuma paaugstināšanai un virsstundu apmaksai. Ar šādu rīcību valdība ir parādījusi, ka ignorē gan Veselības aprūpes finansēšanas likumu, gan Darba likumu, gan EK un PVO ieteikumus Latvijai, gan sociālajiem partneriem dotos solījumus, gan arī skaudro darba roku trūkumu veselības aprūpē. Kvalificēta personāla trūkumam jau līdz šim bija smagas sekas. Atbilstoši EK oficiālās statistikas avota EUROSTAT datiem, Latvija ik dienu zaudē 17 cilvēkus (gadā – aptuveni 6500), ko normālos, Eiropas līmeņa veselības aprūpei piedienīgos apstākļos mediķi būtu varējuši glābt.  EK un Pasaules Banka konstatē, ka viens no galvenajiem problēmu cēloņiem Latvijas veselības aprūpē ir darba roku trūkums, ko izraisījušas zemās algas. Salīdzinot ārstu un māsu vidējo atalgojumu ar citām OECD valstīm, Latvija ir stabili pēdējā.

Tāpēc ir saprotams, kādēļ valdības bezatbildīgā atteikšanās paredzēt finansējumu taisnīgam darba samaksas pieaugumam veselības aprūpes nozarē 2019. gadā ir novedusi pie masveida atlūgumu iesniegšanas. Ir ļoti iespējams, ka šis process attīstīsies lavīnveidīgi. Lai to novērstu, jārīkojas nekavējoties: ir nepieciešamas stingras politiskās garantijas par to, ka nepieciešamie papildus līdzekļi veselības aprūpes darbinieku atalgojuma paaugstināšanai un virsstundu apmaksai (aptuveni 90 milj. EUR) nākamā gada budžetā tiks nodrošināti!”

Vai ir ko piebilst? Diezin vai! Vai ir vērts gaidīt adekvātu reakciju – nu, vismaz kaut kādu reakciju? Lai nebūtu jāviļas, laikam gan nevajadzētu gaidīt neko!

Vecā koalīcija un valdība ar Māri Kučinski un viņa partijas biedreni, pāragras nāves ministri Andu Čakšu priekšgalā pašlaik nodarbojas ar ķēzīšanu visur, kur jaunā Saeima un valdība varētu iekāpt. Savukārt jauno deputātu svarīgākā prioritāte ir ierastā – krēslu dalīšana. Tā mēs te dzīvojam.   

2 Komentāri


  1. MED DARB.
    2018-11-13

    Neviss doma par med darb,bet dala kreslus ! Latvija!!!

  2. MED DARB.
    2018-11-17

    Viniem tas neinterese ,galvenais lai labi sadaliti kresli un pasiet labas algas saliktas ,medicina var stradat ar minimalo algu ,,taka tas ir lauku slimnicam ,kur algas izlemj pasvaldiba ar slimnicas augsejo slani

Tavs komentārs par rakstu: