• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Aizmidzis klerksAttīstība sasodīti nogurdina. Foto: Alamy

Attīstība. Kāda attīstība? Činavnieku algas attīstās kā plānots!

Kas notiek, ja kāda valsts pārvaldes institūcija pieprasa un dabū naudu “attīstībai”, t.i., valdības noteikto prioritāšu pildīšanai. Nu, reizēm, tā nauda tiešām tiek ieguldīta tur, kur plānots, proti, tajā pašās prioritātēs. Bet ja nu nē? Tad tā tiek izmantota ne mazāk svarīgākām lietām – piemēram, kabinetu remontam vai klerku algu paaugstināšanai. Tā tas ir iegājies, un to beidzot atklājusi arī Valsts kontrole (VK).

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Redz, valstī esot izveidojusies “kritiska situācija attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā”, pēc ikgadējās revīzijas par valsts pārvaldes iestāžu 2018. gada pārskatu pareizību, secinājuši revidenti, nākot pie atzinuma, ka “valsts attīstībai piešķirtā nauda nesasniedz mērķus”.

Nu, jā, tā gadās, naudiņa ienāca, bet mērķis aizmiga, aizgāja vai aizmirsās. Kas tālāk notiek ar to naudiņu? Izrādās, pat tad, ja attīstības izdevumi resoriem tiek piešķirti  tādu prioritāšu īstenošanai, kuras valdība pat finansējuma nepietiekamības situācijā ir atzinusi par būtiskām un nekavējoties īstenojamām uz jostu savilkšanas rēķina citās nozarēs, naudiņa tik un tā paliek tajā pašā iestādījumā un tiek izmantota citiem “cēliem” mērķiem, tikai vairs ne “prioritāriem”. Ak, nu neesiet taču nūģi! Papildu finansējumu ieguvušās iestādes nereti konstatē, ka attīstībai paredzēto finansējumu tādu vai citādu iemeslu dēļ nav iespējams izlietot – tas ticis pieprasīts (un, kas visinteresantākais, spiedīgas budžeta situācijas apstākļos arī piešķirts!) pārāk lielā apjomā vai vienkārši vairs nav nepieciešams, jo prioritātes ir mainījušās. Rezultātā godīgais iestādījums rosina valdībai lemt par naudas pārdali. Bet šo pārdali valdība vairs neanalizē no valsts prioritāšu viedokļa.  

Tātad būtībā netiek finansēti ne sākotnēji izvirzītie prioritārie mērķi, ne arī citu nozaru prioritātes, kas iepriekš sacensībā par attīstības finansējumu to nesaņēma, bet būtu varējušas saņemt.

Taču jāņem vērā, ka ne jau pats iestādījums veic šīs blēdības – vairumā gadījumu ar valdības un Saeimas akceptu (!) finansējums tiek atstāts turpat, žulicīgajā iestādījumā, kurš tad to ar tīru sirdsapziņu izlieto pats saviem svarīgākajiem mērķiem – piemēram, telpu remontiem, pamatlīdzekļu iepirkumiem, iestādījuma susuriņu algu palielinājumam, jauniem flomāsteriem un tamlīdzīgām spiedīgām vajadzībām.

Vai VK saceltā brēka ko mainīs? Diezin vai. Tādas finansiālās “pārlādes” ir daudzos gados iemīļota un visiem činavniekiem izdevīga prakse, ko politiķi izliekas nemanām – un šis aklums jau ir sistēma, kuras laušanai vajadzīga politiskā griba. Taču šādos gadījumos tā mūžam kaut kur aizķeras vai vienkārši pazūd. Sistēma, ziniet!

Tavs komentārs par rakstu: