• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
ASV tanks tuvplānā no priekšasASV tanks Ādažos. Foto: Edijs Pālens/LETA

Baltija palielina tēriņus bruņojumam, bagātās valstis – samazina

Ziemeļatlantijas līguma organizācija (North Atlantic Treaty Organisation, NATO) publiskojusi informāciju, kura liecina, ka NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumu kritums 2015. gadā ievērojami mazinājies. NATO dalībvalstu militārie tēriņi 2015. gadā sarukuši kopumā par 1,5%, bet vispār NATO “ienākumi” ir samazinājušies sesto gadu pēc kārtas.

Īpašu iespaidu uz kopējo rezultātu pērn ir atstājusi Itālijas īstenotā aizsardzības izdevumu samazināšana par 12%, kā arī mazāks, bet samazinājums Beļģijā, Francijā un Lielbritānijā. Tomēr, ja neskaita ASV, NATO valstu kopējie aizsardzības izdevumi ir sarukuši tikai par 0,3%.

Militāro tēriņu mazināšanos bagātajās valstīs ir kompensējis Polijas lēmums palielināt aizsardzības izdevumus par gandrīz ceturto daļu un līdzīga veida palielinājumi Baltijas valstīs (Latvijā, kā zināms, šā gada palielinājums militārajam budžetam ir pat 40%; par to lasiet šeit).  

 “Mēs esam sākuši doties pareizā virzienā,” priecājas NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, norādot, ka, pateicoties “aktīvākajām dalībvalstīm”, tostarp baltiešiem, 16 alianses dalībvalstis reālā naudas izteiksmē pērn aizsardzībai ir atvēlējušas lielākus līdzekļus nekā gadu iepriekš. Pieauguši izdevumi jauna bruņojuma iegādei.

NATO tās dalībvalstīm “rekomendē” aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tomēr šobrīd šādu IKP daļu militāristiem atvēl tikai Grieķija, Igaunija, Lielbritānija un Polija. Sevišķi zīmīgi, ka šajā sarakstā atrodas arī Grieķija – tai starptautiskie aizdevēji ir uzspieduši virkni reformu, kurām valsts tēriņi it kā būtu jāpadara “racionālāki”.

(Materiālā izmantota LETA informācija)

Tavs komentārs par rakstu: