• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Profesors Aleksejs KavokinsProfesors Aleksejs Kavokins. Publicitātes foto: SPbVU

Balvu par pētījumiem kvantu nanostruktūru jomā saņēmis... dzejnieks un bērnu rakstnieks

Profesors Aleksejs Kavokins (Алексей Кавокин), Sanktpēterburgas Valsts universitātes spina optikas laboratorijas (лаборатория оптики спина Санкт-Петербургского государственного университета) vadītājs kļuva par zinātnes vēsturē pirmo Krievijas zinātnieku, kurš ieguva prestižo balvu Quantum Devices Award, un to var uzskatīt par sava veida sensāciju.

Māris Kļava, īpaši InfoTOP.lv

Koronavīrusa epidēmijas dēļ Eiropā tiek apturētas sporta sacensības, turpretim zinātniskā dzīve turpinās. Tiesa, tās oficiālo daļu pandēmija tomēr ietekmē. Vienkāršs piemērs: nesen tika noteikti prestižās starptautiskās balvas “Quantum Devices Award” laureāti, tomēr apbalvošanas ceremoniju nolēma sarīkot tikai nākamgad. Atgādinām, ka šo prēmiju 2000. gadā nodibināja viena no milzīgās japāņu korporācijas “Fujitsu” (elektronikas ražotājs un IT kompānija) struktūrvienībām. Līdz šim par šīs prēmijas laureātiem bija kļuvuši zinātnieki no Vācijas, Japānas, Lielbritānijas un citām valstīm. Šogad pirmo reizi tā tika piešķirta zinātniekam no Krievijas.

Pēterburgas zinātnieks profesors Aleksejs Kavokins ir pazīstams ne tikai kā talantīgs fiziķis, bet arī kā dzejnieks, kurš uzrakstījis vārdus savas dzimtās skolas himnai. Turklāt viņš ir sava veida “pasaules pilsonis” – strādājis ārzemēs un joprojām sadarbojas ar daudzu valstu zinātniskajām iestādēm. 1998. gadā – tolaik viņam vēl nebija apritējuši pat 30 gadi – viņš kļuva par profesoru Blēza Paskāla universitātē (Université Blaise Pascal) Klermonferānā, vēlāk vadīja nanofizikas un fotonikas katedru Sauthemptonas universitātē(University of Southampton), bet 2010. gadā kļuva par Vidusjūras fundamentālās fizikas institūta (The Mediterranean Institute of Fundamental Physics, MIFP) līdzdibinātāju un direktoru zinātnes jautājumos. 2018. gadā Kavokins vadīja Starptautisko polaritonikas centru vienā no Ķīnas universitātēm (Westlake University).

Kāpēc šis zinātnieks ar pasaules vārdu, kurš sapņo par Nobela prēmiju (Nobel Prize) un par starptautiska “ideālā institūta” izveidošanu – tajā zinātnieki nodarbotos tikai un vienīgi ar zinātni bez jebkādas atskaišu rakstīšanas un valdītu meritokrātijas princips – amatu sadale notiktu atbilstoši darbinieku reālajai vērtībai, ko, pēc viņa vārdiem, viņš nav sastapis nevienā pasaules valstī – 2011. gadā atgriezās savā “alma mater” – Sanktpēterburgas Valsts universitātē?

Viens no iemesliem ir Krievijas valdības zinātnisko megagrantu programma. Pateicoties tādam grantam, Aleksejs Kavokins nodibināja spina optikas laboratoriju Sanktpēterburgas Valsts universitātē. Tika iedarbināts princips: kurš grib, tas uztur savu zinātni, kurš ietaupa – tērē naudu ārvalstu zinātnieku algām.

Svarīgi, ka Alekseja Kavokina laboratorijas pētnieciskie procesi Sanktpēterburgas Valsts universitātē atšķiras no vairāku pasaules lielāko kompāniju pētījumiem. Tātad var uzskatīt, ka profesora Alekseja Kavokina prestižais apbalvojums liecina arī par to, ka viņa pētījumi atzīti par perspektīviem.

Prēmija Aleksejam Kavokinam piešķirta par to, ka viņš pareģoja eksitonu un eksitonu polaritonu Bozē-Einšteina (Bose-Einstein) kondensāciju istabas temperatūrā, kas ļāva izveidot polaritonu lāzerus. Tie patērē daudkārtz mazāk enerģijas nekā tradicionālie pusvadītāju lāzeri, un galvenais, uz polaritonu lāzeru pamata var izveidot kubitus – nākotnes kvantu datoru pamatelementus. Šīs tehnoloģijas rada būtisku ieguldījumu kvantu skaitļošanas sistēmu attīstībā.

Aleksejs Kavokins stāsta par savu darbu: “Kamēr amerikāņu giganti “Google” un IBM iegulda miljardus kvantu tehnoloģijās, kuru pamatā ir supravadītāji, mēs izvēlējāmies daudz lētāku un potenciāli perspektīvāku ceļu – attīstīt polaritonu platformu kvantu aprēķiniem. Prēmija man ir apliecinājums tam, ka mūsu prioritāte kvantu polaritonikas jomā ir atzīta starptautiskajā zinātniskajā sabiedrībā.” Ar “mūsu prioritāti” Aleksejs Kavokins saprot nevis savu personīgo, bet Krievijas zinātnes prioritāti.

Jāatzīmē, ka Aleksejs Kavokins savā ziņā ir līdzīgs renesanses zinātniekiem – proti, ar savu talantu daudzveidību. Skolas laikā viņš sapņoja kļūt nevis par zinātnieku, bet par slavenu rakstnieku. Un par to arī kļuva! Viņš raksta gan dzejoļus, gan grāmatas par zinātniekiem. Varbūt vispazīstamākā ir viņa pasaku sērija par... Kaķi Saladinu. Tās ir pasakas bērniem, kuri interesējas par vēsturi.

Krievu valodā uzrakstītās pasakas par Kaķi Saladinu ir tulkotas un izdotas angļu, spāņu, itāļu valodā. To tapšanas stāsts atgādina cita zinātnieka – Lūisa Kerola (Lewis Carroll, īstais vārds – Čārlzs Letvidžs Dodžsons/Charles Lutwidge Dodgson, 1831-1898), slavenās pasakas “Alises piedzīvojumi Brīnumzemē” (Alice in Wonderland, 1865) stāstu. Kā zināms, sākumā zinātnieks izstāstīja šo pasaku dažām meitenēm, un tad uzrakstīja grāmatu.

Lūk, arī Aleksejs Kavokins radīja pasaku ciklu par Kaķi Saladinu konkrētam lasītājam – savam dēlam. Kā jau teicu, zinātnieks ir dzīvojis vairākās valstīs. Tomēr viņš uzskata, ka dēlam jāprot krievu valoda ne tikai mutiskā, bet arī rakstiskā formā. “Es katru dienu sūtīju viņam vēstuli – lieliem burtiem drukātu grāmatas lapiņu. Tā piedzima pasaku sērija par Kaķi Saladinu,” stāsta Krievijas fiziķis, kurš jau izdevis trīs pasaku grāmatas. Zinātnieks uzskata: jo daudzveidīgāka ir cilvēka dzīve, jo tā ir labāka.

Par Alekseja Kavokina darbības galveno jomu Krievijas medijos, apskatot Sanktpēterburgas profesora apbalvošanu, raksta, ka šā zinātnieka panākumi ir izskaidrojami ar to, ka Krievija ir iekļuvusi pasaules līderiem polaritonikā – fizikas jomā, kas nodarbojas ar šķidro gaismu. Pats Aleksejs Kavokins ir pārliecināts, ka polaritonika ir nākotnes elektronika, bet gaismas strāvas izmantošana datorprocesoros elektriskās strāvas vietā informācijas nodošanas procesā var palīdzēt ietaupīt miljardiem dolāru tikai uz siltuma zudumu samazinājuma rēķina vien, tādejādi dodot labumu visai pasaulei.

Tavs komentārs par rakstu: