• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Plastikāta karte un datora klaviatūraReiznieces-Ozolas un banksteru brokastis, pusdienas un vakariņas. Attēls: Shutterstock

Bankas un fiskālisti Latvijā grib totālu kontroli pār katru apzinīgo pilsoni

Valdošās koalīcijas partiju un Latvijā strādājošo ārvalstu banku intereses sakrīt virknē jautājumu, un starp svarīgākajiem ir totāla pilsoņu kontrole, kas panākama, izskaužot skaidras naudas norēķinus. Proti, pašmāju fiskālistiem bezskaidras naudas norēķini dod iespēju nodīrāt maksimāli daudz nodokļu pat no tiem, kuri tos nejaudā maksāt. Savukārt banksteriem, iegūstot pilnīgu kontroli pār pilsoņu naudas plūsmām, nebūs nekādu šķēršļu voluntāri paaugstināt savu “pakalpojumu” tarifus.

Dzintars Zaļūksnis

Tāpēc nebūtu jābrīnās par to, ka beidzot tiek atklāta sabiedrības kontroles nākamā fāze, par kuru, starp citu, runas klīda jau vairākus gadus – proti, pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas sākumā diezgan miglainajiem mājieniem komercbanku lobisti aktīvi sākuši virzīt ideju grozījumiem Darba likumā, lai kā obligātu ieviestu algas izmaksu bezskaidrā naudā, algas izmaksu skaidrā naudā nosakot tikai “speciālos izņēmumos”. Paldies, ka pagaidām netiek runāts par to, ka skaidrā nauda Latvijā tiks atcelta vispār, taču nešaubos, ka ar laiku valdība nonāks arī pie šāda projekta. Protams, ja esošā troikas –  Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), “Vienotības” un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – koalīcija saglabās varu arī pēc 6. oktobra vēlēšanām.

Ja jūs domājat, ka šķērslis tik radikālām pārmaiņām būs fakts, ka daudzviet lauku apvidos līdz tuvākajam bankomātam pa izdangātiem ceļiem 40-50 kilometri mērojami, turpiniet tā domāt! No fiskālās puses raugoties, arī degvielas uzpildes stacijās, lauku bodītēs un “autoveikalos” kases aparāti atbilst visaugstākajām valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām, rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem un internetu ikviens var samaksāt internetbankā. Bet viss pārējais, atvainojiet, ir “ēnu sektors”, kura jo mazāk, jo labāk, bet vislabāk, lai vispār nav. Tā teikt, laucinieki mazāk un veselīgāk (jo naturālā saimniecība taču!) dzers, ēdīs un ārstēsies. Un galu galā pastāv vēl arī tāda laba tradīcija kā talkas, kurās vispār neviens nevienam nemaksā. Tad kāpēc vajadzīga skaidra nauda? 

Baņķieri pašlaik lej krokšu asaras par to, ka “tieši lielo skaidras naudas lietošanas iespēju dēļ”, rau, pagalam “caurumaina” esot jaunā sistēma, kas liek bankām un maksājuma iestādēm reizi gadā ziņot VID par “bagātākajiem nabagiem” – fiziskām personām, kuru kontos vienā bankā kopējais apgrozījums gadā pārsniedz 15 tūkstošus eiro (šeit).

Šobrīd ideja ieviest obligātu algas izmaksu bezskaidrā naudā tiek apspriesta ar sociālajiem partneriem. Banku asociācija cer, ka grozījumus likumā valdība un pēc tam Saeima veiks jau šogad. Arī Finanšu ministrija (FM) apstiprina, ka “situācija tiek vērtēta” un Ministru kabineta Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē pieņemts lēmums veidot darba grupu, “kas izvērtē iespējamo ietekmi uz darba devējiem, ņēmējiem un meklē risinājumus, kas varētu būt izņēmuma gadījumi, kad tomēr šādu striktu ierobežojumu nevajadzētu piemērot,” atzīst FM valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa.

FM gribētu, lai paliktu pēc iespējas mazāk variantu, kuros darba devējs algu maksā skaidrā naudā! Pilnīga saskaņa starp banksteru un fiskālistu interesēm, un šajā idillē pilsoņu viedokli, protams, neviens neprasīs.

Tomēr pat sabiedrībā ne īpaši populārais investīciju baņķieris Ģirts Rungainis atzīst, ka skaidra nauda tiek lietota daudzviet tīri praktisku apsvērumu dēļ. “Bankomātu pieejamība ārpus Rīgas un lielākajām Latvijas reģionu pilsētām ir tomēr stipri ierobežota. Vairāki simti tūkstoši cilvēku lauku apvidos un mazpilsētās faktiski atrodas skaidras naudas zonās, viņiem nekādu kontu vai karšu nav. Tas viņiem nav funkcionāli, viņi mazos veikalos tāpat nevar norēķināties,” atgādina Rungainis. Tomēr man nav pārliecības, ka šoreiz viņš taps sadzirdēts arī Reiznieces-Ozolas kantora garajos koridoros.

Cik daudzi darba devēji izmaksas veic skaidrā naudā, šobrīd nevienai iestādei neesot zināms. Visticamāk, liela daļa uzņēmumu algu jau tagad pārskaita uz kontiem, tomēr ir dzirdēts, ka skaidrā naudā algu mēdz saņemt sezonas strādnieki, tirdzniecībā nodarbinātie, atsevišķās pašvaldību iestādēs un tie darbinieki, kuri šādi cenšas izvairīties no parādu piedziņas.

Vai šie cilvēki Latvijā spēs izdzīvot? – tīri eksistenciāli, paēst, samaksāt komunālos rēķinus, palaist bērnus skolā vai apbedīt vecākus, tas neinteresē nedz fiskālistus, nedz, jo mazāk, banksterus. Un kāpēc gan lai interesētu? Robežas ir vaļā, laipni lūgtum! Diezin vai daudz būs tādu, kas gatavi atteikties no modernajām ērtībām – viedtālruņiem, plastikāta kartēm un ātriem norēķiniem internetā.

Ar pārējiem Reizniece-Ozolas un banksteru mafija tiks galā viegli.

Tavs komentārs par rakstu: