• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
"Monopola" naudiņa birst starp pirkstiemJa cilvēkiem nauda izbirst starp pirkstiem, kaut kur taču tā paliek... Foto: Shutterstock

Banku peļņa pērn augusi par 23%. Par spīti vai pateicoties pensiju fondu «mīnusiem»

Lai gan visas Latvijā strādājošās bankas bēdīgiem ģīmīšiem ir ziņojušas, ka 2018. gadā ar valsts fondēto pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem ir gadījusies šaize un tie ir dzīvojušies pa mīnusiem (šeit), Latvijas Bankas informācija par pērn banku gūto peļņu vēlreiz apliecina, ka viss ir atkarīgs no “pareizas grāmatvedības”.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Proti, Latvijas Banka ziņo, ka Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI) – galvenokārt bankas un galvenokārt Skandināvijas banku vietējās filiāles – pagājušajā gadā strādājušas ar 290,1 miljona eiro peļņu, un tas ir par 23% vairāk nekā 2017. gadā. Kā tas iespējams, ņemot vērā drudzi, kas kopš 2018. gada februāra bija pārņēmis visu banku sektoru un kura rezultātā baņķieri zaudēja gandrīz visus nerezidentu noguldījumus un kontus?

Pašu banku (nevis to klientu) naudiņai patiešām neklājas labi. Banku kapitāls un rezerves decembra beigās bija 2,854 miljardi eiro – par 10,1% mazāk nekā 2017. gada beigās. To apliecina arī dati par apgrozāmo kapitālu: monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2018. gada 31. decembrī bija 21,85 miljardi eiro, kas ir par 20,5% jeb 5,63 miljardiem eiro mazāk nekā 2017. gada beigās.

Ļoti latviska politekonomija: pašu kapitālam sarūkot par 10% un aktīviem samazinoties par piektdaļu, peļņa palielinās par gandrīz ceturtdaļu. Drudža apstākļos pilnīgi fantastiski uzlēkusi kapitāla atdeve! Tas ir acīmredzami. Kurš vēl brīnās par pensiju fondu mīnusiem?  

Aizdomas vēl vairāk pastiprina tas, ka būtiski samazinājies banku kredītportfelis (kādreiz sen sen tas bija banku galvenais peļņas avots):  pagājušā gada beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,864 miljardi eiro – par 4,3% mazāk nekā pirms gada.

Paradoksāli, toties rezidentu uzticība bankām izskatās palielinājusies, vismaz tā rāda skaitļi – piesaistīto noguldījumu atlikums pagājušā gada beigās bija 12,094 miljardi eiro – par 6,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš centrālās bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē makroekonomika.lv informē, ka banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps decembrī sasniedza 6,1%, mājsaimniecību noguldījumiem 2018. gada laikā palielinoties par 8,7% un uzņēmumu noguldījumiem – par 2,5%.

Njā, Latvija tik tiešām ir veiksmes stāsts. Vismaz banksteriem noteikti.

Tavs komentārs par rakstu: