• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
NATO partneri ar Donaldu Trampu centrāKas kam vajadzīgs? NATO partneri ar Donaldu Trampu centrā. Foto no: aljazeera.com

Baumas par Amerikas izstāšanos no NATO ir «pārspīlētas»

Mūsdienu starptautiskajā balagānā baumām ir izcila nozīme “labo” un “slikto” saraksta sastādīšanā. Pietiek apgalvot kaut ko tādu, kas daļai publikas šķiet ticams,– un nekas vairāk nav jāpierāda! Šādā aspektā ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) “draudi” izstāties no NATO (North Atlantic Treaty Organization) skan pat ļoti ticami.

Pēteris Kurpnieks, īpaši InfoTOP.lv

No kurienes tik Tramps nav izstājies savas prezidentūras laikā! No UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) un ANO Cilvēktiesību padomes, no Parīzes vienošanās pret klimata izmaiņām un Irānas kodolvienošanās.

Trampa laikā Savienotās Valstis ir pametušas Klusā okeāna tirdzniecības partnerību (Trans-Pacific Partnership, TPP) un atteikušās parakstīt grūtībās tapušo Transatlantisko tirdzniecības un investīciju vienošanos (Transatlantic Trade and Investment Partnership, TTIP).

Vārdu sakot, atsevišķu žurnālistu apgalvojumi, ka Tramps piedraudējis izstāties arī no Ziemeļatlantijas alianses, tika uztverti nopietni.

Reuters” gan drīz vien paziņoja: ziņu avoti, taujāti, vai Tramps tik tiešām piedraudējis, ka ASV aizies no NATO, šo informāciju nolieguši. Tomēr īstas ticības pašlaik nav arī šim atsaukumam. Nevajadzētu aizmirst, ka NATO samits Briselē risinājās praktiski aiz slēgtām durvīm, un šādos apstākļos Trampa holeriskais temperaments var izpausties bez bremzēm.

Taču tie, kas uztraucas par Amerikas aiziešanu no NATO, var sevi mierināt ar faktu, ka šī alianse ASV ir vajadzīga ne mazāk, kā amerikāņu dūre tās sabiedrotajiem: NATO pašreizējā tās veidolā pilnībā atbilst Savienoto Valstu “pasaules hegemona” ambīcijām. Nevienai citai valstij plāni nav ne tuvu tik milzīgi.

Tāpēc nevajadzētu absolutizēt arī Trampa uzbļāvienus partneriem par to, ka tie – sevišķi Vācija – militāriem mērķiem netērē pietiekami daudz naudas. 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) Eiropas lielākās valstis sola nodrošināt tikai 10 gadu laikā, un Trampu tas nekādi nevar apmierināt. Tas, ka 2 un vairāk procentus no sava IKP atvēl tādi margināli NATO partneri kā Latvija, Grieķija un Igaunija, ir vājš mierinājums.

Tieši pretēji, Tramps ir paziņojis, ka aizsardzības budžets NATO dalībvalstīm ir jāpalielina līdz 4% no IKP. Lielākās NATO valstis par to gan nav sajūsmā. Turpretim Latvija, kā rādās, ir gatava šo aicinājumu īstenot. Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs jau ir paziņojis: “Ar šo samitu diskusijas par aizsardzības budžetu nebeigsies. Ir skaidrs, ka Latvijai neizbēgami būs jāpalielina aizsardzības finansējums, kas patlaban ir 2% no IKP. Nepieciešamas lielākas investīcijas, lai nodrošinātu NATO un Eiropas Savienības (ES) spēju stiprināšanu. Visi šie jautājumi ir Latvijas drošības interesēs.”

Kāds tam tiks izgudrots pamatojums, ir tikai tehnikas jautājums. Galu galā mums austrumos atrodas un nekur nedēsies “baisā” Krievija un tās vēl “baisākais” prezidents Vladimirs Putins (Владимир Путин), kurš nemitīgi cierē uz hibrīddraudiem un atsaldētu karu.

Bet baiļu atmosfērā arī 4% no IKP var likties par maz.

Tavs komentārs par rakstu: