• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Skolnieki kārto eksāmenuLabāka kvalitāte vai lielāks juceklis? Foto no: baltic-ireland.ie

Bija vajadzīgi «tikai» 25 gadi, lai mācību saturu saliktu «vienotā sistēmā»

Mācību satura plānošanā esot paredzēts palielināt izglītības iestāžu autonomiju, prezentējot jauno mācību saturu, skaidro Valsts izglītība satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks. Pirmo reizi mācību saturs esot pārskatīts vienotā sistēmā un pēctecīgi visās izglītības pakāpēs, sākot no pusotru gadu vecuma pirmsskolā līdz 12. klasei.

Pēc gadsimta ceturksni valdījušā jucekļa esot formulēti arī sasniedzamie rezultāti skolēnam septiņās mācību jomās, beidzot pirmsskolu, 3., 6. un 9. klasi, vienlaikus sagatavojot priekšlikumus izglītības satura plānošanas principiem vidējā izglītībā.

Catlaks skaidro, ka pirmsskolā “būtu jābūt liktām caurviju prasmēm, kuras tālāk jau varētu lietot darbībā daudzveidīgās cilvēka darbības jomās”. Pamatskolā skolēniem “būtu jāapgūst pamatprasmes daudzveidīgās cilvēku darbības jomās, caurviju prasmes, ieradumi, lai varētu tālāk mācīties visu mūžu, kā arī lai skolēni saprastu, ko darīs tālāk savā izglītībā”. Savukārt vidusskolā paredzēta “individuāla iedziļināšanās atbilstoši mērķiem”, vispirms vēlreiz padziļinot un vispārinot pamatus 10. un 11. klasē, tad mācoties dziļāk šaurākā jomu lokā 11. un 12. klasē.

Jaunā mācību satura projekts kalpos par pamatu pirmsskolas izglītības vadlīniju, pamatizglītības standarta un vispārējās vidējās izglītības standarta izstrādei un iesniegšanai Ministru kabinetā. Šie noteikumi paredzēs, kādas prasmes, zināšanas un attieksmes jāiemācās bērniem un jauniešiem, beidzot pirmsskolu, 3., 6., 9. un 12. klasi. Savukārt veids, kādā šo rezultātu sasniegt, būšot katras skolas un skolotāja izvēle un atbildība. Atbilstoši satura ietvarā aprakstītajiem “mūsdienīgas lietpratības izglītības mērķiem” skolas varēšot patstāvīgi plānot, kā tieši sasniegt skolēniem izvirzītos mērķus atbilstoši savu skolēnu vajadzībai un vietējai situācijai.

VISC rosina nenoteikt mācību stundu skaitu nedēļā katrā mācību priekšmetā, tās nosakot izglītības posmā – trīs gados. VISC vēlas arī noteikt brīvību skolām plānot stundu skaitu nedēļā katrā priekšmetā, vienlaikus atceļot 40 minūšu stundu līdz 6. klasei un paredzot iespējas izmantot daudzveidīgas mācību darba organizācijas formas vecākajās klasēs.

Runājot par pārmaiņām mācību organizācijā, Catlaks skaidro, ka pamatizglītības posmā varētu būt mazāks mācību priekšmetu skaits, kā arī modulāra pieeja programmu veidošanā un vairāk laika dziļākai tematu apguvei. Arī 9./10. klases beigās varētu noteikt “caurviju prasmju pārbaudījums”. Savukārt vidējā izglītībā sagaidāms obligāto pamatlīmeņa kursu apguves noslēgums 10./11. klasē, kā arī augstākā līmeņa izvēles kursi 11./12. klasē, kuros plānots kārtot eksāmenus, iestājoties augstskolā.

(Materiālā izmantota LETA informācija)

Tavs komentārs par rakstu: