• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Baltkrievijas AES reaktori Gribam mēs to vai nē, bet БелАЭС ir realitāte, kas pakļaujas fizikas likumiem. Foto: sb.by

«Boikotēsim» baltkrievu elektrību: turpināsim to lietot, bet maksāsim Krievijai!

Astravjecā uzbūvētās un 3. novembrī palaistās Baltkrievijas atomelektrostacijas (Беларуская атамная электрастанцыя, БелАЭС) formāla boikota dēļ Latvija ir gatava atjaunot elektroenerģijas pirkšanu no Krievijas, bet prasīšot Krievijai apliecināt tirgotās elektrības izcelsmi, lai pārliecinātos, ka tā nav ražota Baltkrievijā. Tomēr fizikas likumi neļauj iegūt itin nekādas garantijas, ka БелАЭС ražotā elektroenerģija mūsu vados nenonāks.

Roberts Ozols, īpaši InfoTOP.lv

Astravjecas atomelektrostacija, kura 3. novembrī sāka ražot elektroenerģiju, atrodas 30 kilometru attālumā no Lietuvas robežas un 50 km no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas. It kā bažījoties par БелАЭС drošību, Lietuva jau pailgi ir centusies pārliecināt abas pārējās Baltijas valstis pievienoties stacijas boikotam. Tagad šis atbalsts ir saņemts, taču nevis БелАЭС iespējamās bīstamības dēļ, bet gan tāpēc, lai šādā veidā atbalstītu protestus pret Aļaksandra Lukašenkas (Аляксандр Лукашэнка) režīmu.

Tas droši vien nozīmē, ka līdz ar Bacjkas (Бацька) gāšanu БелАЭС ražotā elektrība vienā rāvienā kļūs “droša” (un, iespējams, krietni dārgāka). Vārdu sakot, pašlaik izskatās, ka tas ir tīri politisks jautājums, kam ar fizikas likumiem nav nekāda sakara. 

Baltijas valstis ir vienojušās, ka līdz ar БелАЭС iedarbināšanu Lietuva elektrības tirdzniecību ar Baltkrieviju pārtrauks, turpretim Latvija atsāks elektrības pirkšanu no Krievijas (kura, starp citu, ir БелАЭС projekta partnere). Intersants Zālamana risinājums – tiklab demonstratīvs, kā neefektīvs, jo  šāda lietu kārtība nenozīmē, ka Astravjecā ražotā elektrība Baltijā nenonāks: BRELL (saīsinājums no krievu: Беларусь, Россия, Эстония, Латвия, Литва) loks par spīti visiem politiskajiem paziņojumiem un 2019. gadā veiktajai simboliskajai 12 stundu atslēgšanai no tā (krievu valodā sk. šeit) joprojām ir sūra realitāte.

Tāpēc elektrība no Baltkrievijas Baltijā ieplūst un ieplūdīs, tostarp caur Lietuvas un Baltkrievijas starpsavienojumu, un lielā mērā tieši tai mēs varam pateikties par to, ka elektroenerģijas tarifi Latvijā, lai arī augstākie Ziemeļeiropas reģionā, tomēr turas saprāta robežās.

Ekonomikas ministrija gan mierina, ka atteikšanās no Baltkrievijas elektroenerģijas elektrības rēķinus Latvijas patērētājiem būtiski neietekmēšot. Vai ticēt ministrijai, kura jau vairākus gadus nesekmīgi “cīnās par godīgu OIK”, katrs var izvēlēties pats.

“Skaidrs, ka fiziskās elektrības plūsmas darbojas atbilstoši fizikas likumiem, un tās ne ar kādu dokumentu nevar ierobežot,” atzīst Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš. “Tas, ko Baltijas valstis šobrīd spēj izdarīt, ir regulēt tirgus mehānismus un nodrošināt, ka Baltijas reģiona patērētāju nauda neaiziet uz Baltkrieviju, tādējādi stimulējot atomelektrostacijas otrās kārtas būvniecību.”

Lūk, tā! Īsāk sakot, lai Ūsainais Tarakāns ražo elektrību, mēs to lietosim, bet nemaksāsim! Bet mani sāk mākt bažas, ka līdz ar to savus elektrības rēķinus mēs esam cieši sajūguši ar baltkrievu opozīcijas raušanos pie varas. Tiklīdz tā gūs panākumus, Latvijā notiks elektrības cenu lēciens.

Tas gan nenozīmē, ka man būtu jātur īkšķis par to, lai Lukašenka dzīvo un valda mūžīgi. Politiski ieguvumi pietiekami bieži ir saistīti ar ekonomiskiem zaudējumiem, un to mēs esam piedzīvojuši arī šeit, Latvijā.      

Tavs komentārs par rakstu: