• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ēriks Kalnmeiers un Jānis BordānsBordānu Janka (no labās) uzskata, ka pat mikrofoni Ērikam Kalnmeieram nepienākas. Ekrānšāviņš: lsm.lv

Bordānam nepatīk Kalnmeiers jeb Janka par OIK stāv un krīt!

Pieņemu, ka viens no milzīgākajiem ģenerālprokurora “pārkāpumiem” ir Ērika Kalnmeiera pērnā gada 19. aprīļa pieteikums Satversmes tiesai par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) neatbilstību pamatlikumam (šeit). Tiesa, politiski pareizi “apkaltā” Satversmes tiesa divus mēnešus vēlāk lietu ierosināt atteicās. Tomēr tādus “pigorus” mūsu isteblišments nepiedod un neaizmirst.

Dzintars Zaļūksnis    

Varbūt tikai man šķiet, ka aiz tieslietu ministra Jāņa Bordāna šķībā smaidiņa slēpjas kaut kas ļoti nepatīkams? Nu, neticu es, ka bijušais zvērinātais advokāts Bordāns nezina, piemēram, to, ka viņa sāktā kadastrālo vērtību pārskatīšana gandrīz nenovēršami izraisīs nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) augšanu. Bordāna neveiklās pasaciņas šo procesu var tikai piesegt, bet ne atcelt.

Taču ko var gribēt no cilvēka, kas, iesēdies ministra krēslā, ir aizmirsis ne tikai to, kas mācīts Juridiskajā fakultātē, bet arī demokrātijas un tiesiskuma pamatprincipus. Vai varbūt viņš tos nekad nav zinājis?

Bordāna juridisko zināšanu līmeni nepārprotami parāda viņa vadītās Tieslietu ministrijas paziņojums, ka šī caurcaurēm politiskā institūcija “ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai”. Smaga apsūdzība! Mulsina vienīgi tas, ka šāda verbālā ekvilibristika nu nekādi neietilpst tieslietu ministra kompetencē – sevišķi, ja viņš nodarbojas ar bezkompromisu tiesiskumu. Drīzāk tā nelabi smako pēc nebaudāma politikānisma.

“Tieslietu ministrija ir sagatavojusi valdībā ziņojumu, un tiks sākts process par ģenerālprokurora atbilstību ieņemamajam amatam,” draud jauni konzervatīvais Bordāns, kurš, re esot atklājis, ka “Kalnmeiers nespēj nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu, kā arī nespēj to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzīto labo praksi.”

Njā, labai praksei acīmredzot atbilst tas, ka Bordāns pēkšņi uzskata prokuratūru par Tieslietu ministrijai pakļautu iestādījumu, kuram vajadzīgs politisks "kurators”. Un man, naivajam, līdz šim likās, ka prokuratūrai nekādā gadījumā nav pieņems politisks “jumts”: tāds vienkārši neļauj prokuroriem pildīt savu pamatfunkciju – vispārēju uzraudzību pār likumu ievērošanu. Tostarp arī ministrijās un valdībā kopumā. Vai varbūt politiski neaizskaramā OIK sargāšana svarīgāka par tiesiskumu, Bordāna kungs?

Lai gan valstī, kurā cilvēki jau sen pieraduši, ka ar likumdošanu un svarīgāko jautājumu lemšanu nodarbojas izpildvara, bet parlaments ir paredzēts tikai tam, lai legalizētu valdības rosīšanos, tā ir tikai kārtējā konsekvence. Tāpēc nevajadzētu brīnīties, ka Bordāns bez kompleksiem apmaina vietām politiski vadītās ministrijas un atbilstoši Satversmei politiski neitrālās Ģenerālprokuratūras kompetenci. Jo Latvijā taču taisnība tradicionāli ir tam, kam vairāk varas. Konkrētajā gadījumā – politiski pareizajam Bordānam. Bet kritiskais Valsts kontroles (VK) ziņojums par prokuratūras finanšu darbību tiek izmantots tikai tam, lai ne visai pārliecinoši censtos parādīt, “kurš mājās saimnieks”. Piekritīsit – VK revīziju ziņojumus isteblišments izmanto tikai tādos gadījumos, kad no tiem iespējams “izspiest” kādu savtīgu argumentāciju. Citādi VK “papīrīši” tiek ļoti veiksmīgi noslīcināti birokrātijas okeānā. Pat tad, ja tie attiecas uz tādu visu nemīlētu kantori, kāda ir Rīgas dome. Un te pēkšņi – aj aj, pilnīgi nejauši! – tiek prasīts ģenerālprokurora skalps.

Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas nākamā gada pavasarī, bet Saeima viņu var padzīt pirms termiņa, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas Plēnums. Nekā tāda nav ne tuvu. Tieši pretēji, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ir paziņojis, ka neredz nekādu pamatu sākt pārbaudi. Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicina ģenerālprokurora darba vērtējumu nepolitizēt.

Taču kas gan ir čekists Bičkovskis un Vējonis-Vājonis salīdzinot ar Jāni Bordānu! Janka pateica – Janka izdarīja. Un nospļauties uz tiesiskumu un demokrātijas principiem. Ejiet uz poda, pajolīši!   

Tavs komentārs par rakstu: