• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Jaunais ministru kabinets uzjautrināsKamēr divi ministri - Jānis Reirs un Jānis Bordāns - sarokojas, Krišjānis Kariņš var savā nodabā uzjautrināties. Foto: LETA

Bordāns-Birkavs jeb ASV pase garantē visu!

Nu jau tāltālā pagātnē nogrimusi tā diena, kad kādreiz varenā, bet tolaik jau aizejošā “Latvijas ceļa” pārstāvis Valdis Birkavs, būdams ārlietu ministrs, veda savus cilvēciņus piketēt pie Iekšlietu ministrijas, ko vadīja viņa partijas biedrs Jānis Ādamsons. Starp citu, arī Ministru prezidents tolaik bija no Latvijas ceļa – Māris Gailis.  

Dzintars Zaļūksnis      

Kurš vairs atceras to sīkumu, kura dēļ viens ministrs publiski protestēja pret otra ministra lēmumiem? Atskatoties pagātnē, jāsaka – Birkava pikets iezīmēja Latvijas demokrātijas attīstības beigas. Drīz pēc tam pie varas nāca Andris Šķēle, kurš valsts pārvaldē demokrātiju nomainīja ar uzņēmumu. Šķēles iepotētais algoritms darbojas joprojām.

Taču (vismaz tīri teorētiski) ir parādījies simptoms, kas norāda, ka beidzot (beidzot!) tuvojas gals arī šim greizajam kursam. Paralēles gan nav precīzas, bet arī 2019. gada Latvija nav 1994. gada Latvija.

Proti, saistībā ar prokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) biedru Juri Jurašu tieslietu ministrs, tās pašas partijas līderis Jānis Bordāns ir nosūtījis protesta vēstuli atsevišķu ārvalstu vēstniecībām, lai “vērstu uzmanību uz to, ka Latvijā tiesiskie instrumenti var tikt izmantoti negodīgi ar mērķi ietekmēt politisko situāciju valstī”. Te nu mēs esam! Birkavs apelēja pie pašu valsts pilsoņiem, Bordāns cer iesaistīt ārvalstis. Un abi tik nopienu soli sper būtībā sīkmanīga iemesla dēļ.

Vēl viens Latvijas attīstības posms beidzies? Ja tā, tad man galīgi nav žēl. 1994.-2019. gadā ir noticis daudz kas, bet nevar noliegt, ka Latvijas atkarība no ārvalstu žēlastības ir sasniegusi visai bīstamu punktu. Ja Bordāna žēlabas ievada šī procesa beigas, tad viņš ir pelnījis pašu lielāko ordeni – pat tad, ja nenojauš, cik nopietnas sekas var izrādīties viņa ākstībai.

Bet pagaidām valsts īstais vadītājs – Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis – ar steigu ir izsniedzis pielaidi valsts noslēpumam ASV pilsonim, amatu savienošanas kārtībā arī Latvijas Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam iz “Vienotības”. Zīmīgi, ka sešu Kariņa valdības ministru atbilstība pielaides saņemšanai vēl tiek vērtēta. Likuma par valsts noslēpumu (šeit) 9. pantā ir uzskaitīti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un ES esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents. Tiesa kas tiesa, ASV pilsonis Kariņš atbilst visiem uzticamības parametriem (mazliet gan mulsina tas, ka Maizīša kantoris tik ātri ir ticis skaidrībā par diviem pēdējiem 9. panta punktiem: 6) par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu; 7) kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas dēļ, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju ievērot valsts noslēpuma aizsardzības nosacījumus. Pieņemu, ka tieši šie divi punkti ir klupšanas akmens ministriem ar vienu vienīgu – Latvijas Republikas – pasi kabatā.  

Jūs galvojat par Kariņa kungu, Maizīša kungs? Tātad ir pamats aizdomām, ka ASV pase ir dokuments, kas apliecina, ka Latvijā tā uzrādītājs ir ārpus jebkādām aizdomām un viņam var uzticēt jebkādus valsts noslēpumus, jo nekur tālāk par Sairusa Vensa ielu Rīgā tie netiks aiznesti. Bet tā ir adrese, kurā jau kopš ģenerālprokurēšanas laikiem kā mājās jūtas arī pats Maizītis.  

Tavs komentārs par rakstu: