• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Pāris lūkojas uz mājuPaskatīsimies uz to no ārpuses. NĪN pārāk augsts, lai tajā ienāktu. Foto: Shutterstock

Bordāns grasās paaugstināt NĪN

Paklapēsim pa plecu pašpasludinātajai nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – vismaz vienā punktā tā un Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vārdu ir turējuši: kopš 2014. gada zemes un ēku kadastrālās vērtības ir iesaldētas un nav iemesls šur tur vērojamajai nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) celšanai.

Dzintars Zaļūksnis

Varam gatavoties tam, ka šis saudzēšanas režīms drīz beigsies. Krišjāņa Artura Kariņa kabinetam trūkst naudas, un kur gan citur to meklēt, ja ne NĪN maksātāju kontos? Arī jaunais tieslietu ministrs Jānis Bordāns iz cik nu tur jaunās un kādas nu konservatīvās partijas (LKP) nejūtas nevienam neko solījis, tāpēc process, tā teikt, var sākties!

Aprīļa pēdējā dienā sabiedriskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, kura mērķis esot “uzlabot kadastrālās vērtēšanas metodiku, kuru plānots apstiprināt 2020. gada vidū”.

Bordāna kantoris aicina sabiedrību iesaistīties jaunās kārtības apspriešanā. Taču uzmanīgu dara jau tas vien, ka termiņš, kura laikā savu viedokli iespējams paust, ir noteikts tik īss, cik vien bija iespējams, nekļūstot pavisam bezkaunīgam: sabiedrība to var darīt tikai līdz 14. maijam, sūtot rakstiskus viedokļus par noteikumu projektu uz e-pasta adresi sabiedribas.lidzdaliba@vzd.gov.lv. Vai jūs paspēsiet līdz šim laikam ne tikai rūpīgi izlasīt un izprast šo visai sarežģīto dokumentu, bet arī pietiekami precīzi formulēt iebildumus un uzlabojumus? Ja nē, Bordānam un viņa komandai būs iemesls teikt: mēs tak jums devām iespēju, bet jūs to neizmantojāt, ko nu te rijat puņķus?  

Tieslietu ministrs, protams, sola, ka jaunajā metodikā tikšot “nodrošināta objektīva kadastrālās vērtības aprēķināšana katram īpašumam”. Ko nu kurš saprot ar vārdu objektīvs! Bordānaprāt, objektīvs būs tad, kad tikšot ņemts vērā ēkas celtniecības gads, tās tips, lietošanas veids un atrašanās vieta. Savukārt daudzdzīvokļu māju apbūves zemēm vērtēšanā tikšot izdalīta standartplatība jeb zeme zem mājas un tai piegulošā funkcionāli nepieciešamā zeme, bet pārējo platību, ko izmanto arī citu māju iedzīvotāji, turpmāk vērtēs kā zaļo zonu. Īpaši aktuāli tas esot piespiedu nomas gadījumos.

Izklausās pietiekami samudžināti, lai ne visai ticētu kaut kādiem solījumiem. Tāpēc paliksim pie tā, ko atzīst Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina: proti, ar jaunajiem noteikumiem daudzu īpašumu kadastrālā vērtība augs, tāpēc vēl tiks lemts par to ietekmi uz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem.

Vārdu sakot, tas, ka kadastrālā vērtība augs, ir pilnīgi skaidrs. Kas notiks ar NĪN likmēm – nu, to mēs redzēsim kaut kad, kad būs skaidras fiskālās intereses, jums to varbūt pateiks un, iespējams, argumentēs, bet vispār notiks tā, kā tam jānotiek.

Pats Bordāns ir atzinis, ka “jauno kadastrālās vērtēšanas metodiku drīkst ieviest tikai tad, ja valdību veidojošās partijas vienojas par NĪN sistēmas reformu, proti, valstij ir jābūt pieejamai objektīvai informācijai par kadastrālo vērtību, bet tas nedrīkst nesamērīgi paaugstināt nodokļa slogu ikviena iedzīvotāja primārajam mājoklim”. Kādi šajā izteikumā ir atslēgas vārdi?

Pirmkārt, valdību veidojošās partijas, no kurām tikai viena – nacionālā apvienība – ir runājusi (ne stingri solījusi), ka NĪN paaugstināt nevajadzētu; šobrīd NA ir pārliecinošā mazākumā un tai vairs nav sava ministra. Otrkārt, NĪN sistēmas reforma – kāda tā būs? Diezin vai pēc reformas no NĪN būs atbrīvots vienīgais mājoklis, drīzāk otrādi. Treškārt, nesamērīgi paaugstināt. Runa tomēr ir par paaugstināšanu, un kā nu traktēsim, samērīgu vai nesamērīgu. Ceturtkārt, primārais mājoklis, kas tas par zvēru? Šāda formula faktiski nodrošina to, ka nodoklis šim primārajam mājoklim tiks paaugstināts pavisam noteikti, bet jūs varat cerēt, ka tas notiks samērīgi.

Ministrija sola, ka jaunās kadastrālo vērtību bāzes būšot zināmas nākamā gada vidū un tikšot piemērotas no 2021. gada. Sagatavojot jauno bāzi, tikšot izmantoti tirgus dati, kas būs aktuāli šā gada 1. jūlijā, un ne Valsts zemes dienests (VZD), ne TM šobrīd nevarot paredzēt, kāda tieši būs jaunās kadastrālo vērtību bāzes ietekme uz tirgu.

Nu skaidrs, ka nevar paredzēt, jo nekustamā īpašuma tirgus Latvijā pašlaik faktiski nedarbojas. Kā var noteikt tirgus vērtību īpašumam, kas vai nu ir tirgū vairākus gadus, bet neviens pircējs vai nomnieks par to neinteresējas, vai vispār netiek ne pārdots, ne nomāts? Pēc cenas, ko prasa (un biežāk nedabū nekā dabū) kaimiņš 100 kilometru rādiusā?

Vienā lietā gan Bordānam var pilnībā piekrist: NĪN aprēķina pamatā jābūt taisnīgai un tirgum atbilstošai kadastrālās vērtēšanas metodikai un nedrīkst pieļaut to, ka Finanšu ministrija un pašvaldības, pārskatot nekustamā īpašuma nodokļa politiku un nosakot nodokļa likmes, neņem vērā iedzīvotāju maksātspēju. Tikai kā jūs grasāties to nodrošināt, ministra kungs? Vienkārši pasakot es tā gribu?

Līdz šim mums diemžēl nav citas pieredzes: ja valdība ķeras klāt kādam nodoklim, tad šis nodoklis neglābjami kāps, turklāt, visdrīzāk,– būtiski. Tāpēc NĪN maksātājiem pašlaik ir tikai viena cerība: ka Kariņa vadītais lidojošais šķīvītis avarēs, pirms tajā mītošie marsieši paspēs veikt NĪN reformu. Tiesa, šī cerība ir pagalam niecīga.

Tavs komentārs par rakstu: