• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Jānis Bordāns soļo pa Prezidenta pils zāliJānis Bordāns: ceļš uz varu vai izgāšanos? Foto: LETA

Bordāns pirmais. Vējonis uztic viņam valdības veidošanu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu nolēmis uzticēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam. Šobrīd gan nav ne mazākās pārliecības, vai Bordāns un viņa partija spēs izveidot koalīciju un pēc tam arī darbotiesspējīgu valdību. Tāpēc būsim piesardzīgi un teiksim tā: pirmais mēģinājums var sākties!

Dzintars Zaļūksnis

Latvijas politisko tradīciju specifikas dēļ no valdības veidošanas ir izslēgta 13. Saeimas vēlēšanu nominālā uzvarētāja "Saskaņa". Savukārt godpilno otro vietu ieguvušas uzreiz divas partijas – JKP un "KPV LV"; pēdējā par savu premjera kandidātu ir izvirzījusi nevis partijas līderi Artusu Kaimiņu, bet gan viņa labo roku – advokātu Aldi Gobzemu.

Starp abiem sudraba laureātiem Valsts prezidentam vien zināmu apsvērumu dēļ priekšroku ir saņēmis kādreizējais (2012-2014) tieslietu ministrs Valda Dombrovska kabinetā. Uzreiz pēc apstiprināšanas ministra amatā, 2012. gada jūlijā Bordāns iestājās partijā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, no kuras pēc nepilna pusotra gada, 2013. gada 1. novembrī, ar blīkšķi tika izslēgts, jo veidoja (lai gan tā arī īsti neizveidoja) konkurējošu politisko partiju – "Demokrātiskie patrioti": no tās metafiziskais oportūnists Bordāns pamanījās izstāties jau 2014. gada 18. februārī. Bet tā paša gada maijā "Latvijas ceļa" vecbiedrs (publiskajā telpā nav atrodamas ziņas, ka viņš no šīs visu Latvijas varas partiju mātes jelkad būtu izstājies vai izslēgts) viņš reģistrēja JKP, kas ir izrādījies līdz šim veiksmīgākais Balvu puikas Bordāna īstenotais projekts: 13. Saeimas vēlēšanās JKP ieguva trešo lielāko atbalstu (burtiski par pārdesmit balsu mazāk nekā "KPV LV") un saņēma 16 deputātu vietas jaunajā parlamentā.

Bordāna izredzes izveidot kabinetu, ko apstiprinās arī Saeima, samazina tas, ka Vējonis viņam ir ierobežojis laiku (divas nedēļas), bet parlamentā iekļuvušie politiķi pagaidām nav vienojušies pat par aptuvenu iespējamās koalīcijas sastāvu. Valdības veidošanas sarunās ir iesaistīti seši politiskie spēki – JKP, "KPV LV", "Attīstībai/Par!", nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī "Jaunā Vienotība" (JV). Un visi grib dominēt.

Raudzīsim, vai Bordānam izdosies atrast vajadzīgo pieeju, lai sanaglotu kādu nebūt vienošanos. Pārējiem diviem reālākajiem kandidātiem – Gobzemam un Atim Pabrikam (Attīstībai/Par!) – izredzes, maigi izsakoties, īpaši neatšķiras, un arī ar ambīcijām “viss kārtībā”. Savukārt nacionālā apvienība, panākusi Ināras Mūrnieces otrreizēju apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētājas amatā, no iniciatīvas valdības veidošanā faktiski ir atteikusies.

Tomēr vajadzības gadījumā pie apvāršņa vēl paliek arī bezpartijiska kandidāta nominēšana – līdzīgi, kā tas jau bija 1995. gada decembrī. Tikai, protams, bez Andra Šķēles harismātiskās personas.      

1 Komentāri


  1. zaiga
    2018-11-11

    Lai izdodas jums!

Tavs komentārs par rakstu: