• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Pamesta māja Latvijas laukosLatvijas tagadne. vai arī nākotne? Ekrānšāviņš no: LNT

«Breksits» – posms Latvijas depopulācijā

Ne tik sen Lielbritānija bija impērija, “kurā nekad nenoriet saule”. Pārskatāmā pasaules vēsturē patiešām nav bijis teritoriāli plašākas un militāri varenākas impērijas. Taču Pirmais pasaules karš (1914-1918) uzreiz sagrāva četras (Vāciju, Austroungāriju, Krieviju un Turciju) no sešām tajā iesaistītajām impērijām, bet pārējo divu – Francijas un Lielbritānijas – iziršanu padarīja nenovēršamu.

Dzintars Zaļūksnis

Tomēr impērisms kā tāds nav izgaisis nebūtībā. Tas ir transformējies un saglabājies gan cilvēku prātos, gan starptautiskajā reālpolitikā. Tikai tam mūsdienās tiek izmantoti pievilcīgāki nosaukumi – globalizācija, darbaspēka pārvietošanās, brīvs tirgus... Latvijas loma šajā globālajā darba tirgū ir acīmredzama – 1% zaudētu cilvēku gadā padara Latviju par 18. gadsimta Vergu krasta (Slave coast), 19. gadsimta Havaju salu vai 20. gadsimta Nigērijas* pēcteci. Tikai maigākā, ne tik acīmredzamā vergu tirdzniecības formā, protams. Lai nu kā, mūsu tautieši Latvijā notiekošo straujo depopulāciju ļoti nelabprāt saista ar vergu tirdzniecību.

Taču paralēles pastāv neatkarīgi, vai mēs tās atzīstam vai nē. Viena no tām: vergi vienmēr ir sarāvuši saknes ar dzimto zemi un galu galā kļuvuši par lojāliem, pat patriotiskiem savas mītnes zemes pilsoņiem. Motīvi var būt dažādi, bet nevajadzētu aizmirst, ka, piemēram, Amerikas Piloņu kara (American Civil War, 1861-1865) laikā dienvidnieku konfederātu – vergturu – armijā no sirds cīnījās ne mazāk melnādaino vergu, kā ziemeļnieku – aboliciniostu jeb verdzības aizliedzēju – armijā.

Arī tāpēc mums būtu pamazām jāatsakās no idejas par pēc 1991. gada aizbraukušo Latvijas pilsoņu masveida atgriešanos. Sevišķi tas sakāms par otro paaudzi, kura “tur” ir beigusi skolu, izmanto “turienes” sociālos labumus un ar savu darbu palīdz plaukt “turienes” tautsaimniecībai.

Drīzāk būtu jābaidās no brīža, kad šie cilvēki, ar svešu mentalitāti pārpilni bijušie latvieši, pēc tam, kad mums, palicējiem, tomēr beidzot būs izdevies panākt Latvijā eiropeisku labklājības līmeni, centīsies “uz visu gatavu” atgriezties, radot mums milzīgas sociālās problēmas.

Ir tikai normāli, ja jūs nevēlaties man piekrist. Mēs vienmēr esam uzskatījuši par “savējiem” tos, kas nav te ne dzimuši, ne auguši, toties (bieži vien vecāku spiesti) iemācījušies runāt latviski vai pat tikai saglabājuši latviskus uzvārdus.

Tomēr padomājiet, kāpēc Apvienotajā Karalistē pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb breksita plāno palikt 84% uz šo valsti pārcēlušos bijušo Latvijas iedzīvotāju – un daudzi jau ir pieņēmuši britu kroņa pavalstniecību. Vismaz šādu skaitli uzrāda darba platformas profesionāļiem “Your Move” un “CVMarket.lv” šogad veiktā aptauja. Tajā tikai 3% respondentu atbildējuši, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES grasās pārcelties uz citu ES valsti. Vēl 11% esot iecerējuši atgriezties dzimtenē.

Par pēdējo atļausiet šaubīties un cerēt, ka breksits nekad nenotiks. Pilnīga taisnība ir “Your Move” dibinātājam un vadītājam Jānim Kreilim kurš norādījis: lai cilvēki varētu atgriezties Latvijā, ir nepieciešamas pietiekami labi apmaksātas darbavietas, kā arī būtisks ir valsts atbalsts un sapratne visā, kas saistās ar sabiedriskajiem pakalpojumiem – sākot ar padomu administratīvās lietās un beidzot ar izglītības iespējām bērniem. Politiskais isteblišments līdz šim nav ne nieka parūpējies, lai Latvija būtu pievilcīga dzīves vieta palikušajiem. Nu tas rezervēs milzu naudas summas valsts budžetā, lai nodrošinātu labi apmaksātu darbu un dzīves līmeni tiem, kas aizbēguši?

Taisnība drīzāk varētu būt Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri aptaujā pauduši pārliecību, ka breksits samazinās tautiešu plūsmu uz Apvienoto Karalisti, tomēr darbaspēka kustība uz citām Eiropas valstīm turpināsies. Depopulācijas politika dzīvo un uzvar!

Bēdīgākais tas, ka vissparīgāk emigrē “jaunie profesionāļi”. Esmu vienisprātis ar “CVMarket.lv” biznesa attīstības vadītāju Kristapu Kolosovu, ka tas “raida nopietnu signālu Latvijas darba devējiem”, taču nedomāju, ka mūsu Eiropas mērogos nabadzīgie darba devēji šajā ziņā spēj ko nebūt mainīt. Valsts atbalsta viņiem nav un, domājams, arī nebūs.

Mūsu kolaboracionistiski noskaņotie valdošie politiķi depopulācijas politiku īsteno arvien konsekventāk. Tāpēc arī breksits, visdrīzāk, kļūs tikai par vēl vienu posmu Latvijas attīrīšanā no tās pašreizējiem iedzīvotājiem, galvenokārt latviešiem.

* Vergu krasts – teritorija Āfrikas Gvinejas līča ziemeļdaļā, – tā no 16. līdz 19. gadsimtam bija Āfrikas vergu tirdzniecības centrs to “eksportēšanai” uz Eiropu un Ameriku (šeit); Havaju salas 1863. gadā ASV vārdā anektēja tur dzīvojošie amerikāņu uzņēmēji (šeit); Nigērijā verdzība tika kriminalizēta tikai 2003. gadā (šeit).

Tavs komentārs par rakstu: