• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Sapresētas plastmasas pudelesSkaista, bet dārga ekoloģija. Foto no organix.com

Brisele grib nodokli plastmasas iepakojumam. Kur alternatīvas?

Brisele ir ierosinājusi ar nodokli aplikt plastmasas iepakojumu. Esmu ar mieru – taču tikai tad, ja Eiropas Savienība (ES) ir konsekventa un piedāvā patērētājiem alternatīvu – atteikties no plastmasā iepakotām precēm, izvēloties cita veida iesaiņojumu. Plastmasas iepakojums mums bieži vien tiek uzspiests bez jelkādām iespējām izvēlēties. Piemēram, sīku izmēru elektroniskais aprīkojums – baterijas, austiņas, vadi – gandrīz vienmēr ir iesaiņots milzīgā kvantumā plastmasas, kurš pēc nodokļa ieviešanas šos štruntus noteikti sadārdzinās divkārt.

Dzintars Zaļūksnis  

Ar labiem nodomiem, tā teikt... Šis nodoklis ES ļaušot izdarīt milzu triecienu dabas piesārņošanai. Un pēc tam ar mazākiem burtiņiem un klusākā balsī: nu, jā, arī aizlāpīt aptuveni 13 miljardus eiro lielo robu, kas pēc 2020. gada radīsies ES budžetā Lielbritānijas izstāšanās jeb "Breksita" (Brexit) dēļ.

Debatēs vēl tikšot izskatīts jautājums par to, vai ar nodokli aplikt ražotājus vai patērētājus, vai noteikt izņēmumus, piemēram, gadījumiem, kad ar šādu iepakojumu tiek garantēta drošība tādiem produktiem kā piens, stāsta ES budžeta komisārs Ginters Etingers (Günther Oettinger). Bet kuram gan nav skaidrs, Herr Oetinger, ka galu galā šo nodokli maksāsim mēs, patērētāji? Arī tad, ja formāli Briseles kasē to ieskaitīs ražotāji, kuriem tādā gadījumā būs viens pīpis, ierobežot plastmasas taras izmantošanu vai turpināt to lietot uz velna paraušanu.

Nu, skaidrs, ka vispirms vide! – tas taču izklausās daudz skaistāk nekā Briseles vajadzību apmierināšana. Tomēr Etingers ir spiests cita starpā atzīt, ka "Breksita" rezultātā ES budžetā radīsies 12-13 miljardus eiro liels robs.

Par laimi, ne jau tikai mēs, "mutanti-plastmasas rijēji" to aizpildīsim. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker) ir aicinājis Briselei novirzīt lielāku ES dalībvalstu iekšzemes kopprodukta (IKP) daļu. 2014.-2020. gada budžetā šie maksājumi ir 1% no IKP, nākamajā budžetā tie varētu būt 1,1% no IKP. Par to gan vēl gaidāmas asas debates, jo tas pats Etingers runā jau par 1,2% no IKP.

Bet nu mums labāk sagatavoties tam, ka plastmasas iepakojums drīz sāks pārsūknēt naudu no mūsu kontiem uz Briseli. Neko darīt! Tādā gadījumā man ir ierosinājums, dārgie Briseles kungi, Latvijas eiroparlamentāriešus ieskaitot! Lai tas viss notiktu taisnīgi, atgriežamies pie nefasētiem sveramiem produktiem, kurus var ietīt papīrā vai ielikt/ieliet stikla burciņā (esmu pat gatavs to paķert līdzi, apmeklējot veikalu). Atgriežamies pie stikla taras, kura gan ir smagāka un neērtāka, toties vairākkārt izmantojama un ekoloģiski daudz tīrāka. Un lai dzelzslietu bodē man naglas iesver koka vai kartona kastītē, kaut vai papīra tūtiņā. Tad es pat ar abām rokām būšu par jūsu prodžiktu!

Īpaši bakstu ar pirkstu uz jūsu pusi, Krišjāni Kariņa kungs. Jums ir izdevība vismaz daļēji izpirkt savus grēkus par mobilo sakaru tarifu izlīdzināšanu Eiropas mērogā, kur Briselē sanāca prieks, bet Latvijā lieki tēriņi.  

Tavs komentārs par rakstu: