• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Ieeja Eiropas Parlamenta ēkāLīdz šim mēs neesam pat īsti pamanījuši, kas pārstāv Latviju Eiropas Parlamentā. Pubicitātes foto: Eiropas Parlaments

Briselē var sēdēt. Bet var arī strādāt

Tas, ka līdzšinējie Eiropas Parlamenta deputāti Briselē praktiski neko nav izdarījuši Latvijas labā, nenozīmē, ka neko darīt nav iespējams. Eiroparlamentā no Latvijas līdz šim ir sēdējuši – tieši tā, sēdējuši! – cilvēciņi, kas šo sēdēšanu acīmredzot uzskata par līdzekli, kā galvenokārt atrisināt personiskās materiālās problēmas.  

Igors Meija*, īpaši InfoTOP.lv

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004. gadā Latvijas vēlētāji ir bijuši pasīvi, deleģējot partiju pārstāvjus uz  Eiropas Parlamentā Latvijai atvēlētajām astoņām deputātu vietām. Manuprāt tam ir divi galvenie iemesli: salīdzinoši niecīgā pārstāvniecība 751 vietu lielajā Eiroparlamentā un informācijas trūkums par šīs augstākās ES likumdevējvaras  pilnvarām un ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi šeit, Latvijā.

Domāju, daudzi būs visnotaļ pārsteigti , uzzinot, ka 80% likumdošanas kura nosaka mūsu šodienas dzīvi, nāk tieši no Briseles direktīvu un regulu formā.

Ja niecīgā pārstāvniecība no Latvijas puses šo procesu nav redzami ietekmējusi, tad par informācijas trūkumu var vainot bijušos un esošos Latvijas pārstāvjus Eiroparlamentā. Un mūsu specifiskos sabiedriskos medijus.

Tādi jautājumi, kā Eiropas Savienības budžets (160 miljardi eiro) tā sadales principi, prioritātes, mūsu pārstāvju līdzšinējais darbs šo līdzekļu dalīšanā Latvijas informatīvajā telpā ir salīdzinoši maz apspriesti.

Bet mūsu pārstāvju iespējas nebūt nav niecīgas. Viņiem allaž ir bijusi iespējai veidot koalīcijas ar konservatīvi noskaņotiem citu valstu deputātiem, kuru prioritāte ir savu valstu nevis globālistu intereses. Eiroparlamenta deputāta alga ir 8000 eiro mēnesī plus vēl 24 000 eiro palīgu algošanai. Tātad astoņu Latvijas pārstāvju summārais personīgais budžets ir apmēram 256 000 eiro mēnesī jeb 3 072 000 eiro gadā. Domāju,  piekritīsiet, ka ar šādu budžetu, darbojoties vienoti savas valsts interesēs, varētu izdarīt daudz. Ar uzsvaru uz vārdu vienoti.

Diemžēl jāatzīst, ka 15 gadus kopš iestāšanās ES mēs daudzos jautājumos joprojām atrodamies pēdējās vietās ES valstu vidū. Kā iemeslu tam es redzu cita starpā arī līdz šim uz Eiroparlamentu no Latvijas deleģēto deputātu neefektīvo darbu valsts interešu aizstāvēšanā,– līdzīgi kā viņu partijas biedru sastrādāto Latvijas Saeimā.

Ko vērti ir kaut vai platību maksājumi Latvijas zemniekiem, kas, salīdzinot, piemēram, ar Nīderlandi, ir sešas reizes mazāki, bet, salīdzinot ar tajā pašā 2004. gada 1. maijā ES uzņemto Poliju, tie ir divreiz mazāki. Tāpēc nav ko brīnīties, kāpēc mūsu lielveikalu plaukti ir pilni ar Holandes un Polijas produkciju. Par kādu godīgu konkurenci šeit var būt runa? Transporta izdevumi šajā kalkulācijā vienkārši pazūd. Jāpiemin arī šīs brīvās konkurences sociālās sekas – pamesti lauki, sabrukušas mājas un infrastruktūra, jaunās paaudzes emigrācija. Centra partija savā programmā  ir skaidri definējusi prioritātes, viena no svarīgākajām starp kurām ir kliedzošas nevienlīdzības likvidēšana platību maksājumos.

Kā pretsvaru globālistu interesēm jau pieminēju konservatīvi un patriotiski orientētu partiju iespēju veidot koalīciju nākamajā Eiropas Parlamentā.  Kādas tad ir globālistu galvenās intereses, pret kurām es cīnos un cīnīšos? Globālistu intereses nosacīti var sadalīt divās grupās – politiski ekonomiskās un vispārcilvēciskās.

Pirmajā grupā ietilpst:

  1. Pensionēšanās  vecuma palielināšana virs 65 gadu vecumam. Iemesls: budžeta izdevumu daļas samazināšana ārējo kreditoru interesēs.
  2. Enerģētikas tirgus pilnīga atvēršana, nolūkā paaugstināt visa veida enerģijas cenu.
  3. Neproporcionāli budžeta iespējām veikt iemaksas tajās starptautiskajās organizācijās, kurās Latvija ir iestājusies (ES, NATO, OECD u.c.)
  4. Ārējā parāda nepārtraukta palielināšana un ar to saistīto procentu maksājumu (šobrīd vairāk nekā 1,2 miljoni eiro dienā) savlaicīga samaksa.
  5. Skaidras naudas likvidēšana un cilvēku čipizācija. Mērķis: nodrošināt pilnīgu kontroli pār cilvēku un nodokļu maksātāju naudas līdzekļiem, nepieciešamības gadījumā tos konfiscējot.
  6. Federatīvas ES ar vienu varas centru izveide.

Otrajā grupā ietilpst:

  1. Homoseksuālisma propagandas ieviešana pirmsskolas un skolas  mācību programmās (darbojas jau vairākās ES dalībvalstīs, ASV un Kanādā).
  2. Genderideoloģijas ieviešana – proti, vīrieša un sievietes dzimuma vietā tiek piedāvāti vairāki desmiti variantu. Vai tā ir ņirgāšanās par Dievu vai cilvēku – spriediet paši. Šāds eksperiments pārskatāmā civilizācijas vēsturē, manuprāt, vēl nav bijis.
  3. Aizbildinoties ar cīņu pret terorisma draudiem, kontroles pār cilvēku privāto dzīvi pastiprināšana, iznīcinot ne tikai iespēju, bet arī vēlēšanos pieņemt patstāvīgus lēmumus.
  4. Cenzūras pastiprināšana, tostarp interneta vidē.

Nesen, tiekoties ar Eiropas Parlamenta deputātu no Lielbritānijas Viljamu Etridžu (William Etheridge), konstatēju, ka šī globālistu iecerētā perspektīva ir pilnīgi reāla arī Latvijā. Deputāts to nosauca par “samta cietumu” kurā globālisti vēlas iedzīt Eiropas tautas.

Zinot, cik pakļāvīgi globālajām tendencēm ir Latvijas deputāti un amatpersonas, nav nekāda pamata domāt, ka, saņemot augstāk aprakstītos uzstādījumus direktīvu veidā, tie nekavējoties netiks nodoti izpildei Izglītības vai kādai citai ministrijai.

Tomēr šajā mainīgajā pasaulē mums ir pieejami instrumenti, kas ļauj nodrošināt, lai šie murgi nešķērso Latvijas robežu.

* Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts (Centra partija, saraksts Nr. 14).

2 Komentāri


  1. Eva
    2019-04-10

    Ja kāds tomēr ies uz vēlēšanām , tad balsosim par Normundu Grostiņu , nevis solītāju kliķi !

  2. Jānis
    2019-04-10

    Labs raksts! Novēlu Centra partijai uzvarēt. Noteikti Centra partija parādīs, ka Latvija ir spēcīga un var konkurēt Eiropā, vismaz pieciniekā.

Tavs komentārs par rakstu: