• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Smilšu pils ar ES un Lielbritānijas karogiemBriti nevienam nedos savu smilšu kūku! Foto: Christopher Furlong/Getty Images

Briti visžēlīgi ļauj Eiropai atlikt «Breksitu»

Diezin, kā britu parlaments “izlīstu” no situācijas, ja nebūtu atbalstījis premjerministres Terēzas Mejas (Theresa May) priekšlikumu par “Breksita” atlikšanu. Acīmredzot apakšpalātas (House of Commons) lēdiju un džentlmeņu vairākums nevēlējās uzņemties atbildību par sekām, ko izraisītu izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

InfoTOP.lv, izmantojot LETA un ārvalstu plašsaziņas līdzekļu materiālus     

Iespējams, britu parlamentāriešiem pietiekami smags arguments bija jau sterliņu mārcīņas kursa lejupslīde pēc diviem iepriekšējiem šīs nedēļas balsojumiem, kuri nebūt neviesa skaidrību par to, kas notiks 29. martā, kas iepriekš tika noteikts kā “Breksita” datums.       

Tāpēc Lielbritānijas parlaments ar pārliecinošu vairākumu atbalstījis Mejas priekšlikumu, kas paredz līdz 20. martam sarīkot vēl vienu balsojumu par viņas panākto “Breksita” vienošanos. Priekšlikums tika pieņemts ar 412 pret 210 balsīm un paredz, ka gadījumā, ja parlamenta divreiz noraidītā “Breksita” vienošanās tomēr galu galā tiek apstiprināta, tad Lielbritānijas izstāšanās no ES tiek atlikta līdz 30. jūnijam.

Tas esot nepieciešams, lai parlaments paspētu pieņemt nepieciešamos likumdošanas aktus gludai “Breksita” norisei.

Meja brīdinājusi, ka gadījumā, ja vienošanās tiks noraidīta arī trešo reizi, var nākties lūgt ilgstošu “Breksita” atlikšanu, kas paredzētu arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rīkošanu Lielbritānijā maija beigās.

Meja cer, ka viņai līdz nākošai nedēļai izdosies tomēr pārliecināt tos 75 eiroskeptiski noskaņotos deputātus viņas vadītās Konservatīvās un unionistu partijas (Conservative and Unionist Party) rindās, kas otrdien balsoja pret “Breksita” vienošanos, ka labāk to atbalstīt, nekā riskēt ar ilgstošu izstāšanās atlikšanu, kas galu galā var novest pie palikšanas ES sastāvā.

Lai nu kā, izliekoties nemanām britu vēlmi visu izlemt patstāvīgi, nerēķinoties ar pārējo ES dalībvalstu viedokli, Brisele ir brīdinājusi, ka jebkāda “Breksita” atlikšana var notikt tikai ar visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišanu un tas iespējams vienīgi tad, ja Londona spēj pamatot šādas atlikšanas nepieciešamību. Paredzams, ka dalībvalstu līderi par to lems 21. un 22. martā Briselē gaidāmajā ES samitā.

Tavs komentārs par rakstu: