• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Boriss Džonsons parlamenta ApakšpalātāLai cik labas nebūtu Borisa Džonsona (pa labi) un parlamentāriešu attiecības, viņam pašlaik klājas smagi. Foto no: global.chinadaily.com.cn

Britiem savs «Brexit», pārējai Eiropai – savs

Apvienotās Karalistes politiķi joprojām, pat pēc Eiropas Savienības (ES) atstāšanas de iure (bet ne de facto) uzskata, ka “Brexit” ir viņu iekšējā lieta un pat necenšas saprast, ka šis process tomēr attiecas arī uz visām atlikušajām ES dalībvalstim.

InfoTOP.lv, izmantojot ārvalstu un Latvijas plašsaziņas līdzekļu materiālus

To vēlreiz apliecina Lielbritānijas parlamenta Apakšnama (House of Commons) deputātu lēmums, neraugoties uz ES iebildumiem un satraukumu valstī par šādu starptautisko tiesību pārkāpumu, atbalstīt likumprojektu, kas daļēji neievēro pērn ar ES noslēgtā breksita līguma nosacījumus. Britu parlamentāriešu stūrgalvība maksāja karjeru iepriekšējai premjerministrei Terēzai Mejai (Theresa May). Pašreizējais premjers Boriss Džonsons (Boris Johnson) demonstrē krietni lielāku britismu, taču arī viņš nav ticis nekur tālāk par Meju pieveikušajiem grābekļiem.  

Apakšpalātas deputātu ar 340 balsīm pret 263 atbalstītais Apvienotās Karalistes Iekšējā tirgus likuma (United Kingdom Interior Market Bill, tā teksts atrodams šeit) projektu Džonsons ir nosaucis par ”drošības tīklu” pret ES draudiem noteikt muitas tarifus Lielbritānijas iekšējā tirdzniecībā un pat apturēt pārtikas ievešanu Ziemeļīrijā no Lielbritānijas salas.

Tomēr ES dalībvalstu līderiem ir radikāli atšķirīga nostāja: viņi ir noraidījuši Džonsona argumentu un brīdinājuši, ka jāievēro saistības, kuras viņš pats uzņēmās pērn noslēgtajā breksita līgumā. ES ir aicinājusi Lielbritāniju līdz septembra beigām izņemt no šī likumprojekta tās daļas, kas neievēro breksita līgumu.

Džonsons vēlas, lai minētais likums ignorētu breksita līguma nosacījumu, saskaņā ar kuru uz Ziemeļīriju attiektos atšķirīgi pēcbreksita muitas noteikumi nekā uz pārējo Lielbritāniju. Taču šī breksita līguma daļa tiek uzskatīta par būtisku, lai izvairītos no stingrās robežas atjaunošanās starp Ziemeļīriju, kas ir daļa no Lielbritānijas, un Īriju, kas ir ES dalībvalsts.

Likumprojekts ir izraisījis debates arī Londonā. Vairāki no parlamenta deputātiem, kas pārstāv premjera Konservatīvo partiju (Conservative and Unionist Party) – starp tiem bijušais finanšu ministrs Sadžids Džavids (Sajid Javid) un bijušais ģenerālprokurors Džefrijs Kokss (Geoffrey Cox) , ir pauduši satraukumu par starptautisko tiesību pārkāpšanu.

Arī visi vēl dzīvie britu ekspremjeri – Džons Meidžors (John Major), Deivids Kamerons (David Cameron)  un Meja (visi – no Konservatīvās partijas) un Tonijs Blērs (Anthony Blair) un Gordons Brauns (Gordon Brown) no Leiboristu partijas (Labour Party) – ir brīdinājuši par risku Lielbritānijas reputācijai pasaulē.

Lai gan Lielbritānija ES atstāja jau 31. janvārī, līdz šā gada beigām ilgst pārejas periods, kura laikā cita starpā jāpanāk vienošanās par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu. Ja vienošanos neizdosies panākt, abu pušu attiecības tirdzniecībā turpmāk regulēs Starptautiskās tirdzniecības organizācijas (World Trade Organization) noteikumi.

Tavs komentārs par rakstu: