• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Lieldienu olu vārīšana uz ugunskuraLielā diena Brīvdabas muzejā šogad iet secen, bet vismaz pastaiga ir iespējama. Publicitātes foto: LEBM

Brīvdabas muzejā atvērusies «Pavasara taka»

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 19. martā atklāj “Pavasara taku”, kurā rotājas daudzkrāsaini saules dekori, ir pieejamas 12 dažādas šūpoles, ir labirints, saules zirgi un paslēpušies zaķi.

InfoTOP, izmantojot Latvijas plašsaziņas līdzekļu materiālus

“Pavasara viducī, šogad 20. martā, latvieši svin Lielo dienu. Diena un nakts ir vienādi garas, un cilvēkam jāpalīdz gaismai pieaugt spēkā,” skaidro muzejā. “Lielās dienas rīts sākas agri – vēl pirms Saules lēkta jāpaspēj nomazgāt acis un mute, kas nodrošina veselību un možu garu visu vasaru. Lūkojoties caur zīda lakatu Lielās dienas lecošajā Saulē, arī cilvēks iegūst kādu daļu no Saules spēka, skaituma un pilnības. Šajās dienās tiek daudzināta Saule, krāsotas, ripinātas un ēstas olas, notiek olu kaujas, pēršana ar pūpoliem un ripas sišana. Gluži kā pati Saule arī cilvēki šūpojas, lai vairotu savu, savas saimes un visas dzīvās pasaules dzīvības spēku.”

Tā kā šogad arī Lielās dienas svinības nav iespējamas, muzejs aicina uz aktīvu pastaigu pa muzeja teritoriju, kas rotāta ar īpaši veidotiem vides objektiem.

Pīto saules dekoru rotāšanai ir izmantoti vairāk nekā tūkstotis dzijas kamolu. Krāsainās saules ir muzeja darbinieces Ingas Siliņas radošs māksliniecisks veidojums muzeja vidē. Viņa atzīmēja: “Gatavojot saules, vēlējos ienest prieku vēl šobrīd tik pelēcīgajā vidē. Centos vienotā veselumā saliedēt dabu un muzeja eksponātēkas ar katras konkrētās saules raksturu un krāsu, radīt kopīgu noskaņu. Tā, piemēram, pie Vidzemes sētas “Sīpolu“ klētiņas radās “Dzejnieku saule”, jo šajā ēkā reiz vasaras pavadījis dzejnieks Auseklis. Te sastopama arī “Mātes saule ābeļdārzā”, kas rotājas baltpelēkos un rožainos toņos. Lielāka daļa dekoru veidoti kā fotoietvari, kuros ikviens var fotografēties un pats kļūt par krāsainu saulīti.”

Viena no populārākajām Lielās dienas tradīcijām ir šūpošanās, tāpēc muzeja teritorijā ir iespēja izšūpoties 8 dažādos veidos darinātās šūpolēs, vismazākos apmeklētājus Kurzemes sētā gaidīs šūpuļzirdziņi.

“Šūpoles būs izvietotas ne tikai lielāko pastaigu ceļu tuvumā, bet arī attālākos muzeja pakalnos, lai šūpojoties, paveras iespējami plašs un skaists skats,” skaidro viens no takas idejas autoriem Imants Vekmans.

Daudzviet muzeja teritorijā sastopami arī citi ar pavasara un Lielās dienas tematiku saistīti vides objekti. Kurzemes zvejnieku ciematā paslēpušies zaķi.

Pavasara taka būs pieejama līdz Mātes dienai, 9. maijam.

3 Komentāri


  1. Skolnieciņš
    2021-04-02

    Nesteidzoties tuvojas Lieldienas. Lieldienas ir auglības un dzīvības svētki. Šie svētki ir par godu pavasara un rītausmas Dievietei Ostarai. Lieldienas ir ģermāņu Dievietes Ostaras svētki. Lielā diena ir par godu pavasara un rītausmas Dievietei Ostarai. Diemžēl kristietība, veicot asiņaino ekspansiju Eiropā, ir nozagusi šos svētkus pagāniem. Taču pagāniskās tradīcijas nekur nav zudušas, vajag tikai atcerēties to jēgu. Leģenda vēsta, ka Dieviete Ostara trusi kā labo gariņu sūta pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas notiek cilvēku mājās. Par to viņa reizi gadā ļauj trušiem dēt raibas olas. ©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-) [Komentāra 1. daļa]

    • Skolnieciņš
      2021-04-02

      Šī leģenda ir mīļa un jauka, tā atklāj Dievietes Ostaras patieso dabu. Lieldienās, kad diena ir līdzsvarā ar nakti, Dievietes Ostaras spēks ir savā pilnībā. Kopš senseniem laikiem trusis ir bijis uzticams Dievietes Ostaras pavadonis. Trusis jeb Lieldienu zaķis ir auglības simbols, bet ola ir jaunas dzīvības simbols. Tā kā SARS-CoV-2 vīruss nekur nav zudis, svinēsim šīs Lieldienas piesardzīgi, ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības. Svinēsim šīs Lieldienas savās mājās, godinot Dievieti Ostaru. ©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-) [Komentāra 2. daļa]

      • Skolnieciņš
        2021-04-02

        [Komentāra 3. daļa] Lai pavasara un rītausmas Dieviete Ostara mūs svētī! Lai Dieviete Ostara pasargā mūs no ļauna! Ar dzīvības nesējas Ostaras svētību, Skolnieciņš no svētavota ©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-) Skolnieciņš® ™Skolnieciņš Latvju Dievi mūžam viedi. #kovid-19 #covid-19 #koronavīruss #Lieldienas #LielāDiena #PavasaraSvētki #PavasaraSaulgrieži #DievieteOstara #RītausmasDieviete #PavasaraDieviete #auglība #dzīvība #bagātība #LieldienuTradīcijas #LieldienuZaķis #LieldienuTrusis #LieldienuOlas #OluKrāsošana #pagāni #rituāli #buršanās #04.04.2021. #05.04.2021.

Tavs komentārs par rakstu: