• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Plakāts ar Olafu ŠolcuOlafs Šolcs: vai nākamais Vācijas kanclers? Foto: Sky News

Bundestāgu «paņem» kreisie

20 gadu Vācijā kanclerējušās Angelas Merkeles laiks ir aizgājis, objektīvi aizgājis – to lieku reizi apstiprina 26. septembrī notikušās Vācijas federālā parlamenta (Bundestag) vēlēšanas, kurās visai pārliecinoši ir uzvarējuši sociāldemokrāti (Sozialdemokratische Partei Deutschlands, SDP), liecina vēlēšanu provizoriskie rezultāti.

InfoTOP.lv, izmantojot ārvalstu plašsaziņas līdzekļu informāciju

Atbilstoši vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem, par SPD balsojuši 26,4% Vācijas vēlētāju. Tādejādi sociāldemokrāti Bundestāgā iegūs 206 mandātus – par 53 vairāk nekā līdz šim.

Merkeles vadītais politiskais spēks – Kristīgi demokrātiskā savienība (Christlich Demokratische Union Deutschlands, CDU)/Kristīgi sociālā savienība savienību (Christlich-Soziale Union in Bayern, CSU) ir saņēmis 22,5% vēlētāju atbalstu un iegūs 151 mandātu, zaudējot 49 deputātu vietas.

Pretenzijas uz valdības veidošanu jau izteikuši abi konkrējošie spēki, un tīri aritmētiski vairākuma koalīciju var izveidot gan viens, gan otrs –, ja spēs nodrošināt nepieciešamo citu partiju atbalstu. SPD kandidāts uz kanclera amatu Olafs Šolcs (Olaf Scholz) jau ir paziņojis, ka sociāldemokrāti esot saņēmuši “nepārprotamu mandātu” jaunās valdības veidošanai.

Viņa sāncensis no CDU/CSU Armīns Lašets (Armin Laschet) gan iebilst, taču viņa izredzes nav īpaši spožas.

Galvenokārt tāpēc, ka trešajā vietā (14% balsu, 118 vietas [+51] Bundestāgā), gūstot vēsturiski lielākos panākumus, ierindojušies zaļie (Die Grünen), kuri tradicionāli ir sociāldemokrātu sabiedrotie, tāpēc kreisi centriskas koalīcijas (324 deputāti) izredzes šobrīd rādās krietni solīdākas nekā kristīgajiem demokrātiem, kuri, Merkelei atstājot lielo politiku, uzrādījuši vājāko sniegumu kopš Otrā pasaules kara.

Ceturtā lielākā frakcija būs labējo eiroskeptiķu partijai “Alternatīva Vācijai” (Alternative für Deutschland, AfD), kas ieguvusi 10,1% atbalstu (83 [–11] mandāti).

Viņiem seko liberālā Brīvo demokrātu partija (Freie Demokratische Partei, FDP), kuru atbalstījuši 8,7% vēlētāju (92 [+12] mandāti).

Par kreiso partiju (Die Linke) balsojuši 5% vāciešu, un tai tomēr ir izdevies pārvarēt barjeru iekļūšanai Bundestāgā, kur kreisajiem būs 39 (–30) deputāti.

Pateicoties likuma noteiktajai kvotei, vēl vienu mandātu Bundestāgā ir ieguvis vienmandāta apgabalā uzvarējis Dienvidšlēzvigas vēlētāju apvienības (Südschleswigscher Wählerverband) kandidāts; pati apvienība vēlēšanās savāca 0,1% balsu.

Pārējās partijas kopā savāca 8,6% balsu un nespēja pārvarēt likumā noteikto 5% barjeru. 

Tavs komentārs par rakstu: