• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Latvijas PSR VDK arhīva fragmentiņšLatvijas PSR VDK arhīva fragmentiņš. Foto: LETA

Čekas maisi ir jāsadedzina. Publiski!

Tā sauktajiem čekas maisiem jeb Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) arhīva fragmentiem pašlaik ir palikusi tikai viena, politiskās demagoģijas funkcija. Vai tiešām jūs ticat, ka 27 gadu laikā šie “maisi” (kuros, starp citu arī pašos pirmsākumos bija atrodamas ziņas tikai par apmēram 1% visu VDK savervēto aģentu), nav bijuši pakļauti vairākkārtējām “revīzijām” un “reformām”?

Dzintars Zaļūksnis

Ļaunākais šajā procesā ir nevis tas, ka no maisiem ir pazuduši dažu “vajadzīgo” cilvēku papīri – aģenta Pubuļa piemērs lai tam ir redzamākais apliecinājums –, bet gan tas, ka maisu “revidenti” varēja tajos iespēlēt arī pašreizējai varai “kaitīgus” cilvēkus, kuriem nekad nav bijis nekāda sakara ar VDK. Bet jebkurā gadījumā līdz ar maisu atvēršanu 99% stukaču saņems mūžīgu indulgenci, jo viņu tur vienkārši nav un nekad nav bijis! Turklāt lielākā daļa no viņiem, domājams, jau ir miruši un apglabāti. Tātad – kuram no tā paliks labāk?

Un vispār – VDK arhīva fragmentiņš Stūra mājas kaktā varēja tikt pamests tiklab steigā, kā tīšām. Čekisti, ziniet, nebija (un nav) stulbeņi, kas staigā čīkstošos hromādas zābakos, apjozušies ar portupejām un mauzeriem kabatās. Viņi varēja būt pietiekami gudri, lai zinātu – daudzcietusī latviešu tauta nespēs atturēties un uzķersies uz šā āķa. Tiesa, diezin vai pat vistālredzīgākais čekists varēja iedomāties, ka šos maisus letiņš glabās un purinās vairāk kā 27 gadus – un joprojām cerēs, ka to “atvēršana” palīdzēs atrisināt kaut vienu vienīgu problēmu.

Tāpēc uzskatu, ka čekas maisi ir publiski jāsadedzina! Ja jau tie ir padarīti par leģendu, lai arī savu eksistenci beidz kā leģenda! Jo savu galveno funkciju – minēšanu un cepšanos par to, kurš tur ir un kurš nav, tie nemainīs arī izkūpējuši dūmos. Bet tad vismaz būs cerība, ka jauno paaudzi šis fantoms pārstās plosīt.

Ja sadedzināšanu uzskatāt par pārāk radikālu risinājumu, varam darīt, kā to jau jau sen ir izdarījuši igauņi – vienkārši izlikt šo makulatūru internetā (kaut ko tādu piedāvā arī Saeimas izveidotā bijušās VDK darbības izpētes komisija, kura savu darbu ir noslēgusi). Laikam jau neesam spējīgi izdarīt kā ungāri – vienkārši tos aizmirst un dzīvot tālāk.

Tāpēc man nekas nav pretī, ka troikas koalīcija ir vienojusies nepagarināt VDK izpētes komisijas darbības termiņu. Par to, cik “politiski pareizs” ir Kārļa Kangera vadītās komisijas darbs, varētu liecināt troikas koalīcijas partiju paustā vēlme VDK dokumentus publiskot jau šogad – nu ja, nu ja, tātad koalīcijas politiķi varētu būt pārliecināti, ka viņu tur nav, un maisus varēs izmantot priekšvēlēšanu kampaņā. Starp citu, viena otra partija tos tāpat izmantos – vienalga, izpurinātus vai aizsietus.

Kangeris apgalvo, ka 145 lappuses biezajā Latvijas Universitātē (LU) iesniegtajā komisijas galaziņojumā esot apkopots viss, kas no VDK izpētes komisijas sākotnēji pieprasīts. Tomēr VDK zinātniskās izpētes komisija ir izgājusi krietni ārpus savas kompetences un sagatavojusi priekšlikumus likumprojekta “Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likums” grozīšanai, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projektu.

Likumprojektā ir atrunāta dokumentu digitalizēšanas un publicēšanas, kā arī pētniecības kārtība. Komisija rekomendē VDK dokumentus pakāpeniski digitalizēt un publicēt tiešsaistē ne vēlāk kā līdz 2028. gada 4. maijam, kā arī to darīt noteiktā secībā.

Iespējams, tas tiešām varētu būt kompromiss starp maisu publisku sadedzināšanu, piemēram, Jāņu ugunskurā un nekavējošu publiskošanu. 10 gadi paies, un varbūt tad šie smirdīgie, melu, ākstīšanās un liekulības pilnie maisi izbeigs savu politisko eksistenci.

Lai nu kā, savu galveno, sabiedriski vissvarīgāko uzdevumu Kangera komisija tomēr nav paveikusi – mēs joprojām nevaram būt pārliecināti par šā VDK arhīva fragmenta autentiskumu. Un laikam gan nevarēsim būt pārliecināti nekad.  

Tavs komentārs par rakstu: