• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Māja un atslēgas uz delnāmKad ieķīlā māju, tās vērtība sarūk... Attēls: Pinterest

Cilvēki negrib kredītus ņemt, par laimi, bankas negrib arī dot

Atbilstoši Eiropas Banku federācijas (European Banking Federation) datiem eirozonas valstīs mājsaimniecību kopējie hipotēku parādi sasniedz 40% no iekšzemes kopprodukta. Piemēram, Igaunijā tie ir vairāk nekā 30%. Savukārt Latvijā šis rādītājs ir tikai 16%.

Dzintars Zaļūksnis

Kāpēc tā? Šai problēmai ir divas puses. Pirmā puse – tie ir kredītiestāžu izvirzītie noteikumi. Pēc nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas 2008. gadā pat piesardzīgākās bankas ļoti smagi atguvās no vāji nodrošināto kredītu radītajiem zaudējumiem. Hipotekārie kredīti izrādījās starp sliktākajiem: nekustamā īpašuma cenu un debitoru ienākumu straujais kritums iepretim optimistiskajam novērtējumam, kurš bija izsniegto kredītu pamatā, daudziem parādniekiem vienkārši liedza pildīt saistības. Savukārt bankas izrādījās pagalam slikti sagatavotas ienākšanai ārkārtīgi svārstīgajā un nestabilajā nekustamo īpašumu tirgū. Rezultātā ieķīlātie īpašumi tika realizēti par cenām, kas nesedza izsniegto un un neatdoto kredītu apjomu.

Otrā puse: cilvēki gan no savas, gan savu radinieku, draugu, paziņu pieredzes secināja, ka hipotekārais – un vispār banku – kredīts ir “bīstams”, “necilvēcīgs”, “amorāls”. Šī, būsim taisnīgi, pamatoti saasinātā attieksme ne tikai ir saglabājusies, bet arī tiek pārmantota.

Tāpēc Latvijā investīcijas mājokļos 2016. gadā knapi sasniedza 2% no IKP (Eiropas Savienības vidējais rādītājs – 5%). Ja Latvijas iedzīvotāji savos mājokļos ieguldītu tādu pašu savu ienākumu daļu, kādu iegulda vidēji statistiskais ES iedzīvotājs, mājokļu būvniecības un remonta sektors Latvijā iegūtu papildus gandrīz miljardu eiro gadā. Vismaz tādu skaitli (precīzāk – 900 miljonus), veicot aprēķinus, ir ieguvis Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš (šeit).

Mājokļi Latvijas iedzīvotājiem veido būtisku daļu no viņu bagātības. Tāpēc loģiski, ka arī liela daļa viņu reālo un iecerēto ieguldījumu ir saistīta ar mājokļiem un dzīves apstākļu uzlabošanu. Tas pats P. Strautiņš lēš, ka Latvijas iedzīvotāju – gan pilsoņu, gan nepilsoņu, gan ārvalstnieku – mājokļu kopējā vērtība ir ap 30 miljardiem eiro, t.i., pat nedaudz augstāka par IKP. Taču nav noslēpums, ka mājokļi kopumā nav labākajā stāvoklī. SIA Latvijas Namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Mihails Čerņavskis uzskata, ka “valstī ir novecojis dzīvojamais fonds, piemēram, Rīgā gandrīz trīs ceturtdaļas iedzīvotāju dzīvo ēkās, kas būvētas padomju varas gados un tā laika celtniecības tradīcijās un kvalitātē” (šeit). Lai šo stāvokli labotu, bez kredītiem iztikt grūti.

Taču vai no situācijas ir izeja, ja bankas negrib kredītus dot, bet cilvēki – nevēlas vai nespēj tos ņemt?             

Lai arī dzīvojamā fonda finanšu un praktiskā vērtība ir augsta, Latvijas iedzīvotāji pēdējo 25 gadu laikā tajā ir investējuši maz. Un arī tagad, kad ienākumu līmenis sācis paaugstināties – vidējā alga pirms nodokļu nomaksas valstī 2018. gada vasarā pirmo reizi ir pārsniegusi 1000 eiro robežu –, dzīvojamā fonda uzlabošanas vajadzības joprojām nav starp pirmajām prioritātēm.

Kādā stāvoklī ir Latvijas dzīvojamais fonds, varam novērtēt salīdzinājumā: Latvijā mājokļi ir otrie pārapdzīvotākie (43% cilvēku dzīvo neadekvāti mazā platībā) ES – pēc Rumānijas (50%); tikpat pārapdzīvoti (43%) ir arī poļu mājokļi.

Cilvēki labprāt ņemtu kredītus savu dzīves apstākļu uzlabošanai, taču viņiem ir problēmas ar finansējumu pirmajai iemaksai, kā arī nav pārliecības par valstī notiekošajiem procesiem, atzīst Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis (šeit). Principā Latvijas iedzīvotāji – tāpat kā jebkuras citas ES dalībvalsts iedzīvotāji – ir motivēti ieguldīt naudu savas dzīves kvalitātē. Taču viņu ienākumi vēl nav sasnieguši to līmeni, lai viņi varētu to atļauties. 

Strupceļš? Jā, no banku kreditētāju puses laikam gan to var vērtēt kā strupceļu. Diezin vai saprātīgs cilvēks būs ar mieru dzīves apstākļu uzlabošanai ņemt īstermiņa kredītu, par kuru jāmaksā milzu procenti. Bet citādi kredīti Latvijā faktiski nav pieejami.

Tajā pašā laikā, raugoties no “investoru” puses, Latvijas iedzīvotājiem kopumā ir milzīgs aizņemšanas potenciāls. No kopējās dzīvojamā fonda vērtības (30 miljardi eiro) hipotēku kredītportfelis ir tikai 14,3% jeb 4,3 miljardi, bet 70% cilvēku dzīvo ar hipotēku neapgrūtinātos mājokļos (salīdzinājumam – piemēram, Nīderlandē tādi ir tikai 10%). Vēlreiz uzsvēršu – to kvalitāte gan burtiski brēc pēc ieguldījumiem.

Attiecība starp vidējo algu un sērijveida dzīvokļa cenu Rīgā pašlaik ir divreiz labāka nekā tā bija kredītu buma laikā 2002-2003. gadā (šeit). 

Tas viss nozīmē, ka ir izveidojusies labvēlīga situācija, lai tirgū atkal parādītos piedāvājumi dažādiem “izdevīgiem” kredītiem, kuru rezultātā jūs riskēsiet zaudēt savu mājokli. Sevišķi gadījumā, ja rodas grūtības samaksāt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), par kuru šobrīd nav zināms pat tas, kādi par to ir politiķu plāni nākamajam gadam.  

Tavs komentārs par rakstu: