• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Skats Stokholmas kafejnīcāStokholma, 2020. gada aprīļa sākums. Zviedri pagaidām "neiespringst". Foto: David Keyton/AP Photos/Euronews

Cīņa ar koronavīrusu: «zviedru metode»

Pēc tam, kad Dānija un Norvēģija marta vidū paziņoja, ka slēdz robežas un publiskās vietas, zviedri gaidīja, ka to pašu izdarīs arī Zviedrijas varas iestādes. Tomēr Zviedrijas valdība karantīnu neizsludināja – Krievijas interneta vietnē “RIA novosti” (РИА Новостиstāsta Karlstades universitātes (Karlstads Universitet) Sabiedrisko risku pētniecības centra direktors profesors Fins Nīlsons (Finn Nilson).

InfoTOP.lv, izmantojot ārvalstu plašsaziņas līdzekļu materiālus

“Zviedrijas veiktie pasākumi patiešām ir unikāli, pat salīdzinot ar kaimiņvalstīm. “Rekomendāciju un uzticības” metode, kuru patlaban izmanto varas iestādes, pamatojas mūsu augstajā uzticības līmenī pret valsti un citam pret citu. Citiem vārdiem sakot, pārliecībā, ka ikviens izvēlēsies darīt to, kas būs labāk valstij. Pašlaik mēs esam epidēmijas agrīnā stadijā, un pagaidām ir pāragri runāt par šādas metodes efektivitāti,” skaidro Nīlsons.

No februāra beigām līdz aprīļa sākumam Zviedrijā bija reģistrēti gandrīz 4,5 tūkstoši “Covid-19” saslimšanas gadījumu, tomēr cīņā ar koronavīrusu Stokholma ir izvēlējusies pati savu ceļu.

Pasākumi, kas tiek veikti cīņā pret koronavīrusa izplatīšanos, Zviedrijā šobrīd ir vismaigākie visā Eiropā. Valstī joprojām darbojas bērnudārzi, skolas, atvērti restorāni un sporta zāles. Sapulcēties kopā gan drīkst ne vairāk kā 50 cilvēku.

Augstskolas un skolu vecākās klases ir pārgājušas uz attālinātām studijām. Visiem pārējiem valdības norādījumiem – noteikt darbiniekiem attālinātas strādāšanas režīmu, jebkuru saaukstēšanās un elpvadu slimības simptomu gadījumā palikt mājās un neapciemot vecāka gadagājuma radiniekus – ir tikai rekomendējošs raksturs.  

Pēc tam, kad Dānija un Norvēģija paziņoja par robežu un publisku vietu slēgšanu, tādu pašu pasākumu gaidās Zviedrijā iztukšojās lielveikalu plaukti, tāpat kā visā pārējā pasaulē īpašs pieprasījums radās pēc tualetes papīra. Uz īsu brīdi Stokholmas ielas kļuva krietni tukšākas. Taču karantīna tā arī netika ieviesta un dzīve pilsētā pamazām atgriezās ierastajā gultnē.

Profesors Nīlsons pieļauj domu, ka valdībai tomēr nāksies spert stingrākus soļus,– ja cilvēki pārstās klausīt rekomendācijām. “Gadījumā ar “Covid-19” atsevišķam cilvēkam riski ir diezgan zemi, lai gan visas sabiedrības mērogā tie ir ļoti jūtami. Tāpēc cilvēkam nav sevišķi spēcīga stimula ievērot rekomendācijas. Pašlaik vēl nevar novērtēt metodes efektivitāti, tomēr mirstības rādītāji (iepretim iedzīvotāju skaitam) aug samērā ātri, īpaši salīdzinājumā ar citām Skandināvijas valstīm. Tāpēc es esmu visai noraizējies,” atzīst eksperts. “Es gribētu teikt, ka Zviedrija šobrīd ļoti riskē. Tik tiešām, pastāv kultūras faktors, kas ļauj domāt, ka maigā stratēģija vismaz Zviedrijā spēs darboties tikpat labi kā vispārēja slēgšana (angļu: lock-down). Tomēr laikā, kad visa pasaule ir izvēlējusies citu ceļu, likmes ir milzīgas, un Zviedrijas gods pašlaik ir tās pilsoņu rokās,” uzskata Nīlsons.

Karlstades Universitātes mājas lapā Nīlsons par sevi raksta tā: “Mani pētījumi cirkulē ap sabiedrisko risku vadību, īpaši atsevišķa cilvēka skatījumā. Man ir pieredze sabiedrības veselības aizsardzības, epidemioloģijas un traumatisma jomā. Mani pētījumi ietekmē sabiedrības un atsevišķu cilvēku attieksmi pret riskiem un risku vadību. Cita starpā tas attiecas uz objektīvo un subjektīvo risku mijiedarbību.”   

Tavs komentārs par rakstu: