• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Monētas saujāJa skaitļi tik krāšņi, kāpēc atkal jāskaita centi? Foto: Pixabay

Činavnieku uzpūstā «vidējā mēnešalga» nu sākusi slīdēt lejup

Troikas koalīcija, kura itin knaši rēķina savu konkurentu solījumu “cenu”, var lepoties: savējo galveno prioritāti – vidējā un augstākā līmeņa valsts pārvaldes darbinieku jeb činavnieku algas pēdējā gada laikā ir krietni augušas, ļaujot neilgi pirms vēlēšanām paziņot, ka vidējā alga pirms nodokļu nomaksas valstī esot pārsniegusi 1000 eiro robežu (šeit).  

Dzintars Zaļūksnis

13. Saeimas vēlēšanas nāca un aizgāja, troikas koalīcija tajās neko daudz nedabūja un, lai turētos virs ūdens, tagad izmanto visus formāli aizgājušās, faktiski joprojām uz zaļa zara sēdošās valdības, Valsts prezidenta un specdienestu administratīvos resursus. Un, jāsaka, intrigu vērpšanā jaunā Saeima troikai nav cienīga pat zābakus pucēt.

Tomēr iedomāti zābaki ir un paliek iedomāti, bet dzīve iet uz priekšu un redzošiem cilvēkiem atklāj, cik fantasmagoriska patiesībā ir troikas koalīcijas valdīšana. Nupat Centrālās statistikas pārvalde ir visai īpatnējā formā publiskojusi darba samaksas dinamiku trešajā ceturksnī. Tā vietā, lai atzītu, ka septembrī brašais algu pieaugums ne tikai ir apstājies, bet pat sācis atkāpties, CSP steidzīgi baksta uz citu skaitli – sak, 2018. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, mēneša vidējā bruto darba samaksa esot pieaugusi par 8% jeb 75 eiro – līdz 1006 eiro par pilnas slodzes darbu.

Taču, lūkojoties atsevišķi uz septembra datiem, redzams – vidējā alga ir noslīdējusi līdz 982 eiro. Piedevām visā savā krāšņumā izpaužas Latvijas ekonomiskās attīstības fiskālā specifika – proti, tagad pat ar neapbruņotu aci redzams, ka no nodokļiem pārtiekošo činavnieku algas ir “uzpumpējušās” krietni apaļākas nekā nodokļu maksātāju – privātā sektora – algas.     

Privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2018. gada trešajā ceturksnī ir augusi par 7,7%, sasniedzot 992 eiro, bet sabiedriskajā sektorā – par 8,5%, sasniedzot 1036 eiro. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa trešajā ceturksnī bija 993 eiro, kas ir pieaugums par 8,8% salīdzinājumā ar 2017. gada trešo ceturksni.

Visbeidzot, trešajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa, kas tiek aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 744 eiro. Gada laikā tā ir palielinājusies par 9,5%, joprojām palikdama viena no zemākajām Eiropas Savienībā un nesasniegdama pat pusi no ES vidējās darba samaksas.

Turklāt, no neto darba samaksas statistiskā pieauguma atskaitot gada inflāciju (2,9%), reālā alga ir augusi vien par 6,4%. Un, ja tas ir tā, par ko gan priecāties? Par to, ka dažam nodokļu naudas aprijējam žokļi sākuši kustēties straujāk?

Diezin vai tas būs pietiekams iemesls vispārējām dzīrēm.

2 Komentāri


  1. Gobzemes babuīns
    2018-12-11

    Lietuvā no jaunā gada minimālā alga lec no 430€ uz 555€, visas algas ar likumu pieaugs par 29%, jo mazina nodokļus. Te zaglīgā un prettautiskā banda iesaldēja uz trim gadiem 430 grašus nodokļu "reformas" iespaidā. Tāda izdevusies valsts sanāk, izdevusies par veselu 1%.

  2. MED DARB.
    2018-12-14

    MUms ta nenotiek ,mus vienkarsi izmanto

Tavs komentārs par rakstu: