• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Solvita ĀboltiņaKamēr Solvita Āboltiņa neuztraucas par koronavīrusu un sabiedrību, Latvijā viss notiek kā ierasts. Foto no: holmss.lv

«Covid-19»: panika un prognozes

11. martā beidzot gadījās divi notikumi, kas radikāli mainīja situāciju līdz šim visai „irdenajā”, toties panikas pārpilnajā jaunā koronavīrusa un tā izraisītās sasirgšanas „Covid-19” sakarā. Vēl vakar tie, kas bija saglabājuši vēsu prātu, pret šo jautājumu varēja izturēties ar vieglu ironiju, turpretim šodien attieksmi nākas mainīt un jāsāk atbildēt uz dažiem smagiem jautājumiem.   

Dzintars Zaļūksnis

11. martā Pasaules veslības organizācija (World Health Organization, WHO) „Covid-19” beidzot oficiāli atzina par globāla mēroga pandēmiju. Un 11. martā Itālijā tika slēgta visa tirdzniecība. Pirmais notikums ir gaidīts un vairāk formāls, bet otrais liek uz lietām paraudzīties no stingri praktiskas puses.

Proti, līdz šim uzdotajiem svarīgākajiem jautājumiem – vai „Covid-19” apdraud konkrēti mani? Vai iespējams no šīs sērgas izvairīties? Cik bīstama konkrēti man varētu būt saslimšana? – nākas pievienot vēl vienu, ne mazāk svarīgu: vai ir pienācis brīdis sagādāt lielākus pārtikas krājumus? Tieši pēdējais jautājums ikdienā var izrādīties tas svarigākais.

Lai arī drošu zāļu pret „Covid-19” nav, to izstrādāšanā pašlaik ir iesaistīti milzīgi cilvēku, intelekta, tehnoloģiskie un finanšu resursi (par naudu jāsaka, ka pavisam noteikti atsevišķi cilvēki izmanto gadījumu, lai vairotu savu personīgo turību, bet tā jau ir cita līmeņa problēma). Tāpēc varam būt droši: pavisam drīz šādi medikamenti būs.

Lai gan arī bez tiem „Covid-19” neizskatās bīstamāks par ierastajām sezonālajām slimībām. Tomēr vairākiem tūkstošiem cilvēku šī slimība ir beigusies letāli, un viņus un viņu tuviniekus statistika vairs neinteresē. Viņus neinteresē arī tas, ka absolūti lielākā daļa „Covid-19” slimnieku atveseļojas un slimība ir bīstama tikai vecākiem cilvēkiem un tiem, kam ir kādas hroniskas kaites. 

Vakar e-pastā saņēmu Ceļu satiksmes direkcijas (CSDD) izplatītu vēstuli par to, kā rīkoties, lai mazinātu risku „noķert” koronavīrusu. Paldies CSDD, patiešām aizkustinošas rūpes! Paldies arī Ārlietu ministrijai, kas papildina ceļošanai „neieteikto” valstu sarakstu. Paldies pat ASV administrācijai, kura savā valstī vairs neielaiž no Eiropas atceļojušas personas. Jo mazāk kārdinājumu, jo lielākas iespējas nesaslimt.

Taču, kad redzu, ka Rīgas lidostā joprojām iztiek pat bez temperatūras mērīšanas, ka cilvēki, kam radušās bažas par inficēšanos, nevar Latvijas aptiekās atrast elementāras marles maskas, kad Latvijas TV vēroju tukšu cilvēciņu tukšu papļāpāšanu par to tur koronavīrusu, kad redzu Latvijas vēstnieci Itālijā Solvitu Āboltiņu, kura tieši no lidmašīnas ieradusies publiskā pasākumā, kļūst baisi par atsevišķu amatpersonu bezrūpību.

Diemžēl tās ir indikācijas, kas norāda uz to, ka Latvijā viss ir un būs kā parasti. Un diemžēl jārēķinās ar iespēju, ka tā vietā, lai veiktu savlaicīgu informēšanu un organizētu profilaktiskus pasākumus, līdz ausīm smaidošie labieši pēkšņi bez brīdinājuma varētu slēgt visus veikalus un tirgus (pirms tam, protams, paši sev organizējot izbraukuma tirdzniecību „stratēģiski svarīgos objektos” – Saeimā, valdībā, partiju birojos).

Tieši tāpat kā jebkura cita problēma, arī „Covid-19”, visdrīzāk, iekritīs plaisā starp varu un sabiedrību. Tāpēc mazajam cilvēkam atliek tikai viens: cik vien iespējams, rūpēties par sevi un saviem tuviniekiem. Un tas nozīmē tomēr iziet no „komforta zonas” un atteikties no lietām un darbībām, bez kurām šobrīd iespējams iztikt. Protams, nekrītot panikā, kura šobrīd ir izdevīga tikai tiem, kam koronavīruss ir labs biznesa plāns.  

Tavs komentārs par rakstu: