• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Dana Reizniece-Ozola un Māris SkujiņšKrustmāte Dana ar savu krustdēlu Māri. Foto: LETA

Danas «smerdelīšu komplekts»

Zaļo un zemnieku jumprava, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola laikam patiešām jūtas kā neaizstājama zvaigzne. Otro reizi uzkāpusi tam pašam grābeklim un atkal norāvusies pa pieri, viņa ir svēti pārliecināta, ka viss ir kārtībā un viņas “smerdelīšu komplekts”  joprojām ir darbotiesspējīgs. Gaidiet nākamo, publika!

Dzintars Zaļūksnis

Attīstītas demokrātijas valstīs politiķim parasti tiek piedota pirmā kļūda. Toties, ja viņš tajā pašā jautājumā kļūdās otrreiz, nav nozīmes, vai runa ir par lielu naudu vai tukšām riekstu čaumalām,– politiķim ir jāaiziet. Jo savu kļūdu ignorēšana var liecināt tikai par divām lietām – stulbumu vai galēju bezkaunību. Ne viena, ne otra īpašība demokrātiskas valsts nomenklatūras darbonim nepiedien. Taču krustmātei Danai par laimi Latvija nav gluži demokrātiska valsts.

Tāpēc Reizniece-Ozola ij neiepīkstas par to, ka pēc tam, kad konkursa komisijas it kā izvēlētais un viņas bīdītais Māris Skujiņš ir atsaucis savu pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, būtu laiks savāk savas pekelītes un ar augstu vai zemu paceltu galvu, bet doties prom no Smilšu ielas nama, lai vairs nekad tur neatgrieztos.

Vienreiz jau kas tāds ir bijis un, kas vēl ļaunāk, precīzi tādā pašā formā. Runa, protams, ir par Ingas Koļegovas neveiksmīgo bīdīšanu tajā pašā amatā (lasiet, piemēram, šeit). Uz jautājumu, kas tas ir, stulbums vai bezkaunība, Reizniece-Ozola neatbildēs, jo jūtas ļoti vajadzīga ASV isteblišmentam. Tāpēc absolūti neaizskarama, lai kā izmantotu savu “smerdelīšu komplektu”. Nu, neticu es, ka konkursa komisija divas reizes ir izvēlējusies divus pēc viena un tā paša kritērija nederīgus (bet krustmātei Danai tik mīļus) kandidātus.

Kā jau ikviens pilntiesīgs mūsu sabiedrības loceklis, Skujiņš sevi uzskata par tīru un baltu eņģelīti (tāda pārliecība bija arī Koļegovai): “Melu kampaņas organizatori un tās tiražētāji medijos ir uzvarējuši,” viņš pauž, gan nepaskaidrodams, kas ir meli – viņa saistība ar skandālos iepīto uzņēmēju Māri Martinsonu vai tas, ka viņš bijis finanšu direktors koģenerācijas projektu attīstītājā un OIK saņēmējā “Energo Capital”. Vai varbūt tas, ka šajā uzņēmumā viņš vadījis juridisko, vides un biznesa izpēti, lai iegūtu banku aizdevumus? Vai varbūt tas, ka uzņēmums “Energo Capital” izgājis maksātnespējas procesu un palicis valstij parādā 135 495 eiro nenomaksātos nodokļos? Jebkurā gadījumā, ja tie ir meli, paliek neskaidrs jautājums, kāpēc Skujiņš negaidīja papildu pārbaudes rezultātus, bet gan ielīda atpakaļ Reiznieces-Ozolas “smerdelīšu kastītē”, lai kādreiz no tās atkal izlēktu –, bet ne tik publiskā amatā.

“Finanšu direktora amats bija amata nosaukums, par kuru vienojāmies, ka tas “smuki skan”,” taisnojas caurkritušais VID ģenerāldirektora amata kandidāts, ne nieka nebēdādams, ka runā tuvu tekstam, ko pirms viņa jau teikusi Koļegova, kura arī bija saņēmusi Reiznieces-Ozolas indulgenci (šeit), tomēr izrādījās, ka ar to ir par maz.

Tieši tāpat kā tolaik, arī šoreiz daži koalīcijas partneri nepriecājās par Danas “kastītes” kandidātu. Rezultātā Skujiņa pat ir tā kā žēl, jo puisis uz līdzenas vietas ir sabojājis savu publisko reputāciju. No otras puses: tā notiek ar gandrīz visiem, kas aizmirst viedo senču izteicienu suns zina, ko ēdis.

Nu finanšu dīvai Danai nāksies vēlreiz parakāties pa savu kastīti un izvilkt kādu, kas varbūt nav tik perfekts viņai personīgi un varbūt pat neprot nodziedāt “Oh, say! can you see by the dawn's early light...”* Tā teikt, pieņemt kompromisu starp pašas gribēšanu, sabiedroto varēšanu un daudzmaz nesaķēzītu publisko tēlu.

Vai arī rādīt piemēru, kā politiķi rīkojas demokrātiskās valstīs,– vienkārši demisionēt.

* Angļu val: “Ak, sakiet! – vai jūs spējat redzēt pirms ausmas agrīnās gaismas...” – pirmā rindiņa no ASV nacionālās himnas “The Star-Spangled Banner” [Zvaigznēs vizošais karogs].

Tavs komentārs par rakstu: