• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Dažādi dārzeņi tirgūPVN mazāks, bet maksājam par trešdaļu vairāk. Kāpēc? Foto: Pixabay

«Dārzeņu inflācija» šogad – 32%!

Šogad “eksperimentālā kārtā” Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem uz trim gadiem ir noteikta pazemināta pievienotās vērtības nodokļa likme – 5%. vai jums ir sajūta, ka dārzeņi kļuvuši lētāki? Man ne visai. Tad kurā no barības ķēdes “zemnieks-uzpircējs-transportētājs-iepakotājs-uzglabātājs-tirgotājs-pircējs” posmiem šīs likmes starpība – 16 procentpunkti – īsti ir palikuši?

Dzintars Zaļūksnis

Ja skatām cenu tendences pārtikai kopumā, pēdējo 20 gadu laikā visiem pārtikas produktiem cenas ir gandrīz dubultojušās. Lielākais cenu kāpums bijis vērojams 2008. un 2012. gadā, pēc tam cenas esot sākušas pamazām stabilizēties ar lejupejošu tendenci. Tā apgalvo Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas kopš deviņdesmito gadu vidus regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos.

Pārliecinoši? Sākumā jā, pēc tam ne visai, un iekšējo sajūtu pastiprina vienkārši aprēķini par dārzeņu cenu faktisko pieaugumu šogad.  

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ziņo, ka Latvijā šogad patēriņa cenas palielinājušās par 0,7%, bet gada inflācija turas 3,2% līmenī.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā kopumā cenas gada laikā esot palielinājušās par 1%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bijusi svaigiem dārzeņiem (+16,1%), olām (+12,9%), konditorejas izstrādājumiem (+4%), maizei (+3,1%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+14,9%), gaļas izstrādājumiem (+5,9%), sieram un biezpienam (+2,3%), piena produktiem (+1,9%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (+6,5%). Savukārt cenas samazinājās cukuram (-23,5%), svaigiem augļiem (-6,2%), kafijai (-6,6%), pienam (-3,7%), kā arī mājputnu gaļai (-1,6%).

Kāda patiesībā šogad ir “dārzeņu inflācija”? Lai to saprastu, pie CSP aprēķinātā cenu palielinājuma 16,1% der pieskaitīt arī starpību starp pērnā gada (21%) un šāgada (5%) PVN likmēm. Rezultātā iegūstam 32,1%. Zinot, ka, piemēram, tapioks un batātes joprojām tiek aplikts ar 21% PVN, droši varam šo skaitli apaļot uz leju.

Dārzeņu cenas, salīdzinot ar pērno gadu, šogad ir pieaugušas par 32%! Zemnieki joprojām sitas kā pliki pa nātrēm. Transportētāju, uzglabātāju un iesaiņotāju daļa dārzeņu cenā ir pavisam neliela. Savukārt patērētājs beigu beigās samaksā visiem. Tātad pelna galvenokārt uzpircēji, tirgoņi (apvienosim tos vienā grupā) un valsts.

Uz jautājumu, kam labprātāk atvēlat cenas starpību – tirgoņiem vai valsts budžetam – katrs var atbildēt pats pēc savas saprašanas un pieredzes. Tomēr skaidrs ir viens – nevajadzētu lolot ilūzijas par to, ka samazinātā PVN likme dārzeņu patērētājiem ir devusi jūtamu labumu. Arī tad, ja nezinām, kādas cenas tiem pašiem produktiem ir Lietuvā un Igaunijā, kur nekādi “PVN eksperimenti” nenotiek.  

Tavs komentārs par rakstu: