• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Denacionalizēto namu īrnieku piketa plakātsCilvēki, par kuriem politiķi labprāt aizmirst nu jau gandrīz 30 gadus. Foto: LETA

Denacionalizēto namu īrnieki vēlreiz sauc pēc palīdzības. Visdrīzāk, tuksnesī

Latvijas Denacionalizēto namu īrnieku asociācija ceturtdien piketā pie Ministru kabineta ēkas pieprasīja valdībai lemt par kompensācijām denacionalizēto namu īrniekiem zemes, naudas vai mājokļa veidā.

Aptuveni 30 piketa dalībnieku uzsvēra, ka, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijā denacionalizēto māju īrnieku problēma joprojām netiek risināta.

Piketa dalībnieki bija sagatavojuši vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā pieprasīts garantēt Augstākās padomes (AP) 1991. gada 30. oktobra lēmuma "Par LR likumu "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" un "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību" izpildīšanu. Šajā lēmumā tika noteikts, ka līdz 1991. gada 1. decembrim jāizstrādā un jāiesniedz AP likumprojekts "Par kompensācijām", taču tas līdz šim nav izpildīts, uzsvēra viens no piketa organizatoriem Evalds Paurs, norādot, ka patlaban denacionalizēto namu īrniekiem tiekot prasīta nesamaksājama īres maksa, piemēram, viņam tā ir seši eiro par kvadrātmetru. "Īpašnieki īres maksu gatavojas vēl paaugstināt, taču mūs – īrniekus – par nemaksāšanu gatavojas izlikt no dzīvokļiem, vietā neierādot pienācīgu mājokli, bet labākajā gadījumā piedāvājot istabu kopmītnē," viņš skaidroja.

Piketa dalībnieki prasīja valdībai neapstiprināt jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kamēr netiks pieņemts likums "Par kompensācijām" atbilstoši AP 1991. gada 30. oktobra lēmumam. "Pretējā gadījumā tiks dubultota denacionalizēto namu pirmsreformas īrnieku diskriminācija, kurai jau būs nepārprotamas genocīda pazīmes un līdztekus tiks legalizēta jau pieņemto likumu nepildīšana," skaidroja Paurs.

Vairāki piketa dalībnieki aģentūrai LETA pauda, ka, visticamāk, viņiem nebūs citas izvēles, kā vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).

InfoTOP.lv uzskata, ka piketa dalībniekiem ir taisnība: jau sākotnēji denacionalizācija notika pro bono vienai sociālajai grupai – namīpašnieku mantiniekiem, kuru liela daļa dzīvoja un joprojām dzīvo ārzemēs. Par to, kas notiks ar īrniekiem, latviešu labieši nedz lauzīja galvu 1990. gadā, nedz lauza to tagad. Atruna jau tāpat skaidra: jūs taču redzat, ka valsts budžetam ir citas prioritātes! Tāpēc arī šoreiz īrnieku balss, visdrīzāk, ir izskanējusi tuksnesī. Tik tiešām, atliek tikai ECT.

(Materiālā izmantota LETA informācija)

Tavs komentārs par rakstu: