• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Trīs pāri kāju sarkanās biksēsDirektora Aivara cirka izrādes fragments. Ekrānšāviņš no: youtube.com

Direktora Aivara sarkanā hūte

Bēdu luga ar prieka elementiem vienā cēlienā

Autors: Redzīgais Pidriķis

Darbojas:

Cirka direktors Aivars

Zaļais cilvēciņš Augusts

Jenots Krišjānis

Trejgavu pūķis Tūdaliņš

Vienkārši Niluška

Atspulgs Rūdolfs

Balss no Vašingtonas vai no Maskavas, viens pīpis

Kaimiņš

Finka rēgs

Cirka direktora Aivara kabinets. Kaktā pie durvīm spogulis. Pie sienas karājas partiju ZZS, “Vienotība”, “Saskaņa”, nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK vēlēšanu plakāti, tiem pa vidu liels “Klaunu barošanas grafiks”, kurā sarakstīti “laiki, kad pie manis pēc paikas nāk” minēto partiju kasieri. Aiz milzīga galda sēž Cirka direktors Aivars. Viņš ģērbies sarkanā žaketē, zaļā kreklā, ar sarkanu šlipsi. Krūšu kabatiņā zaļš mutautiņš. Galvā sarkana hūte.

Viņam iepretim miera stājā, bet nokārtām galvām stāv Zaļais cilvēciņš Augusts, Jenots Krišjānis, Trejgalvu pūķis Tūdaliņš un Vienkārši Niluška. Visiem sarkanas bikses kājās.

Aivars (tēloti bargi): Tā, mani stulbie, bet smieklīgie biedri! Skatos, pirms vēlēšanām jūs esat sākuši cits citu apsaukāt!

Klātesošā publika sāk dīkt. Aivars sasit plaukstas. Visi apklust.

Aivars: Kuš, es neteicu, ka tas ir slikti! Kamēr jūs zināt savu vietu, varat plēsties, cik uziet, tikai manu naudu un manus cilvēkus neaiztieciet! Un tad pēc gadiem desmit... vai divdesmit... vai kaut kad es Rīgu pataisīšu par Ventspili. Nemaitājiet kopīgās rebes. 

Augusts, Krišjānis, Tūdaliņš un Niluška dedzīgi aplaudē.

Aivars: Tātad August, tu pirmais! Kāda ir tava parole? Un vispār, kas tev jādara?

Augusts: Aivars... kungs... šef... dieviņ...

Aivars: Vari saukt mani vienkārši – par Saimnieku.

Augusts: Stabilitāte, Saimniek! Vienmēr un visur man jārunā par stabilitāti. Stabilitāte šur un stabilitāte tur, stabilitāte priekšā un stabilitāte pakaļā... Mēs esam stabilitāte, vot!

Aivars: Un galvenais – nesāc neko skaidrot! Stabilitāte – un beigta balle! Stabilitāte – un kriška! Kas pret stabilitāti, tas pret Latviju! Visu pārējo nokārtos finanšu žongliere. Viņai tiešais vads ar Sairusa Vensa ielu, un tie jokus saprot tikai savā starpā!

Augusts: Stabili! Dana...

Aivars: Klusē, āpsi! Redzi, es viņu nekad vārdā nesaucu, lai arī reizēm leju viņai virsū vircu, bļ... Lai viņa turpina kāst muļķus un skaitīt viņu naudu prom amīšiem. Tāda ir vienošanās. Toties mani vairs neaiztiks un aiz restēm neliks. Tas man pats galvenais bļ..., hi-hi. (ar pirkstu rāda uz Jenotu Krišjāni): Un tu, mans uzticamais zvēriņ?

Krišjānis: Oj! Es par visu, kas patīk tai tautas daļai, kas drusku glupāka par vidējo! Ja kas, tad mēs neko, mēs tikai labu gribam un ģīmjus krāsojam sarkanbaltsarkanus. Rudais klauns Kārlis turpina vārīt šitu, mēs to pārdodam kā klimpas, bet visu šmuci pietaisījis Cūkmens. Mēs esam Latviju izveduši no purva, dāvinājuši tai Veiksmes stāstu, eiro un KNAB. Tikai idioti to nenovērtē!

Aivars: Bravo! Tikai manu pārkera pildspalvu noliec vietā, es redzēju, kā tu iebāzi piedurknē! Pats nopirksi!

Krišjānis ar skābu seju izvelk no piedurknes pildspalvu un noliek uz galda: Es tikai trenēju apčakarēšanas triku, Saimniek!

Aivars (Krišjānim): Trenējies uz vārnām, bļ... (Tūdaliņam): Bet tev kā lielākajam idiotam darbs ir pavisam vienkāršs. Laiku pa laikam iekviecies... Tu māki kviekt?

Tūdaliņš: Smīī!

Aivars: Nu, redzi! Tātad iekviecies Krievi nāk! – vairāk no tevis nekas nav vajadzīgs. Jefiņi tāpat pavilksies aiz tevis. Un, ja kāds pieminēs, ka indiānis Resnā Acs ar dienesta mašīnu slepus vedis skapi savam kolēgai Pakļevičam vai pārmetīs, ka tu neesi ne pirkstu kustinājis, tik noskatījies, kā 400 tūkstoši tautiešu aizdesojuši svešas rijas kult, nokviec burvju vārdiņus Krievi nāk! – un tiem, kam vajag, bikses būs pilnas.

Krišjānis smaida un trin roķeles.

Niluška sāk dīdīties un vaikstīties.

Aivars: A tev, Niluška, vispār nevajag runāt! Klausies tikai, kā Tūdaliņš kviec Krievi nāk! Un izmanto situāciju –  visi pretējie atnāks pie tevis, kur šie liksies! Par to tev pienāksies prēmija – varēsi nobučot kādu NATO tanku vai senatoru Makeinu – ko tu tur vairāk gribi bučot! Galvenais, noturi man Rīgu, valdībā tev nav ko līst! Naudas tev pietiek? Nu, labi, nevienam nekad nepietiek. Bet, teiksim, vai tev ir vairāk nekā citiem? Ne man vai Amerikam, bet vispār citiem. Nevajag būt alkatīgam.

Niluška māj ar galvu, tad aizgriežas, izvelk tālruni un sāk rakstīt īsziņas

Aivars: Un tagad mums neformālā daļa, tā teikt, galvenais fokuss!

Aivars noņem sarkano hūti un velk no tās ārā maisiņus. Augusts, Krišjānis, Tūdaliņš un Niluška pēc kārtas pienāk, paņem maisiņu, skaļi tencina un nobučo Aivara roku.

Aivars: Tagad atbildiet: kurš drīkst taisīt jums uz galvas?

Augusts, Krišjānis, Tūdaliņš un Niluška korī: Jūs, Saimniek!

Aivars: Kāpēc tas ir tik svarīgi?

Augusts, Krišjānis, Tūdaliņš un Niluška korī: Tāpēc ka jampampiem jānotur jūs par savējo un vienmēr jāievēl jūs tur, kur jūs gribat, Saimniek!

Tūdaliņš: Saimniek, lūdzu, lūdzu, ja drīkst, neaizraujieties, citādi reizēm sirsniņa apskrienas, kad jūs pārmetat mums to, ko paši esam pirmīt ar jums sarunājuši!

Aivars: Muti ciet! Jampampiem jānotic, ka es to no sirds (ķiķina). Redz, cik ticami man sanāk, nevienam ne prātā nenāk, ka jūs visi esat zvēriņi, ko baroju! Un tagad – škic! Ziniet savu vietu!

Augusts, Krišjānis, Tūdaliņš un Niluška lēkšiem pazūd no skatuves.

Aivars pieceļas un pienāk pie spoguļa. Kad viņš iznāk no aizgaldes, redzams, ka arī bikses un kurpes viņam sarkanas, bet zeķītes zaļas.

Spogulī parādās nevis Aivara attēls, bet gan Atspulgs Rūdolfs.

Rūdolfs (šveiciešu valodā): Atkal prasīsi, lai atdodu nozagto naudu, āzi?

Aivars: Varbūt prasīšu arī! Dzi, Rūdolf, maita, atdod manu naudu! 

Rūdolfs: Kukišs tev un plika dirsa! 

Balss no Vašingtonas vai no Maskavas, viens pīpis: Aivara kungs, aizmirsāt atsūtīt savus klaunus pēc vadošajiem norādījumiem, Aivara kungs, aizmirsāt atsūtīt savus klaunus pēc vadošajiem norādījumiem...

Aivars: Johaidī, toč aizmirsu! (aizskrien pa kreisi kliegdams): Stoi! Stoi!

Rūdolfs izkāpj no spoguļa. Viņa vietu nekavējoties ieņem Kaimiņš.

Rūdolfs: Kaimiņ, padežurē manā vietā, kamēr no šitā cirka direktora nozagšu vēl kādu miljonu. Viņš pat nepamanīs. Bet tu ar’ bešā nepaliksi, sameklē tik’ firmu, caur kuru to nodarīsim.

Rūdolfs aizčāpo pa labi. Kaimiņš no ķešas izvelk ciparu kameru, notēmē uz sevi, pietupstas un sāk vilkt nost bikses. Gaisma uz skatuves pamazām izdziest.

Parādās Finka Rēgs.

Finka rēgs: Latvijā atkal plivinās sarkanbaltsarkano karogu, bet pie varas būs komunisti. Tā būs vairākus gadus. Komunisti nedarbosies latviešu tautas, bet krievu interesēs. Daudz runās par brīvību un neatkarību. Tas būs tukšas muldēšanas laiks. Būs viss tas sliktākais pret latviešiem. Komunisti padarīs latviešus plikus un nabagus. Paši viņi savāks lielas vērtības.  

Krīt priekškars.

Tavs komentārs par rakstu: