• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Vientuļa sieviete iet pa taciņuUz pārapdzīvotās pasaules fona tā ir greznība. Ilustratīvs foto: Māris Kreitenbergs/bauskasdzive.lv

Drīz pasaulē būšot 10 miljardi cilvēku, bet Latvija «izzūdot». Piga!

Pasaulē ir daudz “pētnieku”, kuri mēdz abstrahēties no visa, kas traucē skaisti skaitļot. Lūk, atkal viena pētnieku brigāde rēķina, ka Latvija pamazām “izzūdot”. Lūk, līdz šā gadsimta beigām Latvija ātri anihilēšoties un atbrīvošot telpu cienīgākām nācijām. Bet es jums saku – pigu! Latvija pastāv un pastāvēs!

Dzintars Zaļūksnis

2064. gadā pasaules iedzīvotāju skaits būšot gandrīz 10 (precīzāk – 9,7) miljardi, taču jau līdz 2100. gadam tas samazināšoties par gandrīz miljardu – līdz 8,8 miljardiem.

Latvijā šajā laikā dzīvošot nepilni 500 tūkstoši cilvēku – par 77% mazāk nekā pašlaik. Tik būtiska iedzīvotāju skaita samazinājuma nebūšot nevienā citā valstī, prognozē globāla pētījuma autori (šeit), norādot, ka “migrācija kļūs par nepieciešamību pilnīgi visām valstīm”.

Pētījums publicēts vienā no vecākajiem un autoritatīvākajiem medicīnas žurnāliem “The Lancet”, un, manuprāt, tas jo vairāk liek uzsvērt pētnieku paviršību. Jūs tiešām ticat, ka visas šā brīža tendences ir tik noturīgas, ka saglabāsies līdz 21. gadsimta beigām, kungi?

Jā, es pat piekrītu, ka “mūsdienu kontracepcijas metožu izplatība, kā arī tas, ka aizvien vairāk sieviešu iegūst izglītību, izraisīs dzimstības kritumu visā pasaulē”.

Un? Latvija to piedzīvo jau kādu pusgadsimtu. No demogrāfijas viedokļa raugoties, brīžiem tas ir dramatiski, pat šķietami traģiski, tomēr esmu pārliecināts, ka lielāko mīnusu mūsu tautā iešķīlusi nevis demogrāfija un mūsus jaukās un (pētnieku skatupunktu pieņemot) makten pārgudrās dāmas, bet gan emigrācija – pārsvarā vieglākas un labākas dzīves meklējumos. Un izbraukšana no valsts ir daudz vairāk saistīta ar drīzāk neglītiem, alkatīgiem un pamuļķiem politikāņiem nevis smukajām un gudrajām meitenēm.  

Tikmēr pētnieki sarēķinājuši, ka iedzīvotāju skaits vairāk nekā par pusi samazināšoties 23 valstīs, tostarp Japānā, Spānijā un Itālijā. Vēl 34 valstīs, tostarp Ķīnā,– cilvēku kļūšot mazāk vairāk nekā par ceturtdaļu. Bet visbūtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums, uzsvēršu vēlreiz, viņuprāt, gaidāms Latvijā – mūsu Dievzemītes iedzīvotāju skaits sarukšot par 77%. Nekā nebija! Neaizmirsīsim mūsu senču gudrību, kas, atšķirībā no haltūristu pētījumiem, ir izturējusi laika pārbaudi,– proti, Daba nemīl tukšumu vai svēta vieta tukša nepaliek. Un Latvija ir svēta vieta – maza, skaista, dāsna zeme pie aukstas, bet mierīgas jūras. Tāpēc esmu pārliecināts, ka, pretēji konjunktūras pārmāktu pētnieku uzskatiem, Latvijā darbosies kāds no diviem – bet varbūt abi reizē – scenārijiem:

1) Mēs tomēr saņemsimies un pārstāsim izbraukt no savas dzimtenes, visus spēkus veltot pašu zemes uzplaukumam;

2) Ja tomēr tas nenotiks,– tukšumu aizpildīs cittautieši, kam dzīve šeit (pamatoti) liksies pietiekami ērta, droša un pārticīga.

Mūsu kopīgā atbildība ir gādāt par to, lai pirmā iespēja nomāktu otro, un, ja tomēr notiek sliktākais, visiem spēkiem pūlēties, lai te paliek Latvija – nevis pēc nosaukuma, bet pēc būtības.

Taču jebkurā gadījumā neticu, ka Latvija pārvērtīsies aizaugušā krūmājā ar dažām pilsētu saliņām, kā to pravieto pētnieki – raugiet, 2100. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits būšot divreiz mazāks nekā Igaunijā. Tikai tāpēc, ka šobrīd igauņiem dzimstības rādītāji ir kādu nieku augstāki?

Jā, cilvēkresursu ziņā Latvija pašlaik atrodas visslikākajās pozīcijās starp Baltijas valstīm. Turklāt statistika rāda, ka Latvijas demogrāfiska situācija ir izteikti neražojoša – Pierīga, vienīgais reģions, kurā pēdējā laikā vērojams iedzīvotāju skaita palielinājums, ir drīzāk atpūtas nevis darba vietu reģions.

Tad varbūt beidzot atzīsim to, kas kļuvis acīmredzams: savā Latvijā mēs gribam atpūsties nevis strādāt!? Turklāt kovidpanika ir padziļinājusi vēl divas, domājams, ilgstošas tendences:    

1) samazinās mājsaimniecību ienākumu līmenis;

2) bojājas attiecības starp cilvēkiem.

Un šīs tendences mums jāpārcieš – burtiski jāpārlaiž pār galvu –, ja gribam saglabāt savu valsti, ja gribam parādīt pigu šādiem pētniekiem. Ja mēs to nespējam, tad – ak vai! – būs tikai godīgi atzīt, ka savu valsti neesam pelnījuši. Un tam vairs nav sakara ne ar pētniekiem, ne tendencēm, un pat ne ar politikāņiem, kuri allaž visu sabojā.

Tas ir saistīts tikai un vienīgi ar mūsu nespēju vienoties pat par elementārām kopīgām vērtībām. Un secīgi nespēju pie tām turēties, lai tur vai kas.

Tavs komentārs par rakstu: