• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Steiks ar garnelēm un rīsiemĒdiens, kas gatavots no produktiem, kam beidzies "ieteicams līdz..." termiņš. Ilustratīvs foto no: Patch.com

Dūklavs rosina atļaut ar pārtikas atkritumiem barot trūkumcietējus

Nav noslēpums: ja pārtikas precei ir beidzies termiņš “Ieteicams līdz...”, to vairs nedrīkst tirgot un būtībā tā kļūst par pārtikas atkritumu. Lai gan liela daļa šo produktu vēl nav sabojājusies vai zaudējusi savas organoleptiskās īpašības. Paēdušo politiķu pieeja līdz šim bija vienkārša, sak, atkritumi ir atkritumi, tie jāutilizē. Tomēr acīmredzot kāds bomzis ir atvēris acis Zemkopības ministrijas (ZM) klerkiem un viņu vagaram Jānim Dūklavam un viņi sagatavojuši likumprojektu, ar kuru šos “atkritumus” drīkstēs “izmantot labdarībai”.

Dzintars Zaļūksnis  

Vispirms daži vārdi par to, kā notiek citu Eiropā. Teikšu tā: atkarībā no turienes cilvēku (valdības) alkatības pakāpes un mentalitātes. Piemēram, Zviedrijā šādus produktus savāc. Lādreiz tos vienkārši noslīcināja Baltijas jūrā. Tagad, protams, iznīcināšana notiek “ekoloģiski tīrāk”. Tomēr ‘iebojātas” pārtikas izmantošanā zviedri spītīgi paliek konservatīvās pozīcijās. Atšķirībā no kaimiņiem somiem, kuriem jau pagājušā gadsimta nogalē nesagādāja problēmas šādu produktu šķirošana un piedāvāšana nabadzīgākajiem līdzpilsoņiem.

Daudzās Eiropas Savienības (ES) valstīs produktus, kam beidzies derīguma termiņš, lielveikali vienkārši izmet miskastēs, no kurām tos savāc “uzņēmīgi” cilvēciņi, šur tur pat atrodamas ēstuves, kurās piedāvā no šādiem “salasītiem” produktiem gatavotas maltītes “par demokrātisku cenu”.

Ir arī “sakārtotākas” valstis, kurās ieviesta zināma disciplīna – piemēram, trīs dienas pirms produkta oficiālā derīguma beigām cena tiek samazināta par 50%, vienu dienu pirms termiņa beigām to pārdod 10% no sākuma cenas, bet pēdējā dienā – pat atdod vispār par velti.
Tomēr visbiežāk produktu izmantošana pēc derīguma termiņa beigām ir atkarīga no tirgotājiem un valstī valdošajām tradīcijām, un tie nav obligāti noteikumi. Precīzāk, obligāts var būt tikai aizliegums šādus produktus piedāvāt pircējam (lai gan arī tas tiek apiets, piemēram, “labojot” derīgume termiņa uzlīmes vai produktus izmantojot salātos, gatavos ēdienos un pusfabrikātos).

Latvijā līdz šim nekādas atrunas nav bijušas: ja produktam iztecējis “ieteicams līdz” (best before angļu valodā gan ir krietni “slidenāks” jēdziens), tas ir atkritums – un beigta balle! Tagad ZM ir nolēmusi lauzt šo tradīciju un sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, paredzot, ka kādreiz nākotnē – klerki paredz, ka pēc 2019. gada 1. jūlija – konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai: noteiktā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos noteiktas produktu grupas būs atļauts izplatīt. Likumu plānots papildināt ar pilnvarojumu valdībai noteikt gadījumus, produktu grupas, izplatīšanas veidu, laikposmu un kārtību, kādā atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa “Ieteicams līdz...” beigām.

ZM skaidrojumā teikts, ka tādejādi tiktu “Latvijas realitātē izvests” Eiropas Komisijas (EK) 2017. gada 16. oktobra paziņojums par ES pārtikas ziedošanas pamatnostādnēm. Tajās norādīts, ka pārtikas izšķērdēšanai ir būtiska ekonomiska un sociāla ietekme, turklāt tā rada pārmērīgu spiedienu uz izsmeļamiem dabas resursiem un vidi.

Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķērdēta. Tādas pārtikas ražošanai, kura tiek novākta, bet galu galā iet zudumā vai tiek izšķērdēta, katru gadu tiek patērēta aptuveni ceturtā daļa no visa lauksaimniecībā izmantojamā ūdens, un tam ir vajadzīga aramzeme Ķīnas teritorijas lielumā. Ik gadu pārtikas atkritumi rada aptuveni 8% no siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē, liecina organizācijas dati.

ZM uzsver, ka pārtikas ziedošana ne tikai atbalsta cīņu pret pārtikas trūkumu, bet var būt arī efektīvs instruments to pārtikas pārpalikumu daudzuma mazināšanai, ko izmanto rūpnieciskām vajadzībām vai nosūta uz atkritumu apstrādi.

Grozījumi paredz arī citas izmaiņas. Piemēram, ZM skaidro, ka patlaban likumā valdībai ir paredzēts pilnvarojums noteikt izmantošanai pārtikā aizliegto un ierobežoti lietojamo augu, augu daļu, to produktu un citu vielu sarakstu. Attiecīgi noteikumi jāizdod līdz šī gada 31. decembrim. To sagatavošanas laikā, izvērtējot citu ES dalībvalstu pieredzi, esot secināts, ka aizliegums un ierobežojumi jānosaka tikai augiem un augu daļām, bet ne augu produktiem, jo tas radītu papildu slogu pārtikas uzņēmumiem Latvijā. Tāpēc no pilnvarojuma plānots izslēgt vārdu “produkti”.

Viss jau būtu labi, ja vien nemāktu bažas par tirgotāju godaprātu. Vai līdz ar jaunajiem noteikumiem “civilizēsies” arī viņu attieksme, neesmu pārliecināts. Bet, ja tā nebūs, tad loģiska un principā derīga lieta var izvērsties par cinisku mārketinga projektu, kura rezultātā trūkumcietējiem vēderi jutīs nevis sātu, bet gan sāpes.  

Gribam mēs to vai nē, bet pārtikas atkritumi ir ne tikai ekonomiska, bet arī sociāla un humāna problēma.

Tavs komentārs par rakstu: