• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
"Nolūzis" pilsonis pie galdaDzert var, bet nevajag pārspīlēt. Foto: Shutterstock

Dzeram nevis vairāk, bet gan neatbilstoši saviem ienākumiem

Statistikas dati paši par sevi ir varena lieta: bez interpretācijas tos var kaut rāmītī likt un pie sienas kārt, tik ticami tie izskatās. Taču patiesība rodas salīdzinājumā. Un, tiklīdz sākas salīdzināšana, jebkuri dati zaudē savu bezkaislību.

Dzintars Zaļūksnis

Šādi jāvērtē arī Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes “Eurostat” publicētie dati par to, cik naudas alkoholisko dzērienu iegādei ir tērējuši ES dalībvalstu mājsaimniecības (šeit).  Sausi skaitļi parāda, ka Baltijas valstu iedzīvotāji alkoholiskajiem dzērieniem 2017. gadā ir tērējušo procentuāli vislielāko izdevumu daļu starp visu ES dalībvalstu pilsoņiem.

Taču vispārinātus secinājumus nav ieteicams izdarīt, kamēr nezinām, pirmkārt, kāds ir alkoholisko dzērienu cenu salīdzinošais līmenis ES valstīs. “Eurostat” dati rāda, ka alkoholisko dzērienu cenas Baltijas valstīs ir vienādas vai mazliet augstākas par ES vidējo līmeni (šeit). Toties iedzīvotāju neto (pēc nodokļu nomaksas) ienākumu līmenis 2017. gadā ir bijis viens no zemākajiem ES: Latvijā 738 EUR, Lietuvā 693 EUR, Igaunijā 957 EUR mēnesī (šeit). Mazāki neto ienākumi nekā latviešiem un lietuviešiem ir bijuši tikai Ungārijā, Rumānijā un Bulgārijā, bet šajās valstīs arī cenas ir zem ES vidējā līmeņa.

Tātad atbilstoši “Eurostat” datiem Latvijas iedzīvotāji 2917. gadā alkoholiskajiem dzērieniem tērējuši 4,9% no kopējiem izdevumiem, Lietuvas – 4%. Lielāks īpatsvars bijis vien Igaunijā, kuras iedzīvotāji alkohola iegādei atvēlējuši 5,2% no izdevumiem, kas turklāt ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Jāsaka, ka arī citi avoti igauņus ierindo starp Eiropas lielākajiem dzērājiem (skat., piemēram, šeit), tomēr būsim taisnīgi: ir aizdomas, ka šo “godu” mūsus ziemeļu kaimiņiem palīdz sagādāt “alkohola tūrēs” ceļojošie somi, kuriem pašu mājās spirtotie dzērieni ir neadekvāti dārgi.   

Ar visai lielu “atrāvienu” aiz Baltijas valstīm seko Polija (3,5%), Čehija (3,3%), Ungārija (3%), Somija (2,8%). Bet statistiski vidējais ES iedzīvotājs alkoholam tērē tikai 1,6% no saviem ienākumiem.

Vismazāk alkoholiskajiem dzērieniem tērē iedzīvotāji Spānijā (0,7%), Grieķijā, Itālijā (abās 0,9%) un Nīderlandē (1,2%).

Tāda, lūk, statistika. Tikai neizmantojiet šos skaitļus, lai izdarītu secinājumus par “alkoholiķu” un “atturībnieku” tautām.   

Tavs komentārs par rakstu: