• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Jaunieši atpūtas brīdī beļģu fermāLatvijas jaunieši lauksaimniecības darbos Beļģijā. Foto no: freevolunteering.net

Dzimst vairāk latviešu, bet gandrīz puse tiek upurēta Rietumu Mīnotauram

Ko nu kurš saprot ar brīvību, tomēr nemainīgs ir viens: par brīvību vienmēr ir jāmaksā. Piemēram, Latvijas pilsoņi par pārvietošanās brīvību maksā ar saviem bērniem. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati paši par sevi iepriecina: šā gada sākumā Latvijā nedaudz palielinājies bērnu īpatsvars, sasniedzot 358 800 jeb 18,5% no visiem valsts iedzīvotājiem. Tātad latvieši lien ārā no demogrāfiskās bedres. Tieši latvieši: to īpatsvars Latvijā palielinājies līdz 62,6% – sk. 1. infografiku (no lsm.lv). Tā būtu situācijas gaišā puse.

Dzintars Zaļūksnis

Pāršķirstot CSP datu krājumu “Bērni Latvijā 2018” tik tiešām rodas viela optimismam. 2018. gada sākumā 18,5% cilvēku no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Salīdzinot ar 2017. gada sākumu, bērnu skaits ir palielinājies par 0,6 procentpunktiem jeb apmēram par 2200. Vislielākais bērnu īpatsvars ir Pierīgā – 21,0 %.

Turpina palielināties jaundzimušo mātes vidējais vecums, kas pieaudzis no 28,5 gadiem 2010. gadā līdz 30,2 gadiem 2017. gadā. Turpretim būtiski samazinājies jaundzimušo bērnu skaits sievietēm vecumā līdz 19 gadiem – no 1152 jaundzimušajiem 2010.gadā līdz 628 jaundzimušajiem 2017. gadā, savukārt vecumā no 20 līdz 24 gadiem samazinājums bijis no 4649 līdz 2967 jaundzimušajiem. Arvien vairāk bērnu dzimst sievietēm 30 līdz 39 gadu vecumā – no 6920 jaundzimušajiem 2010. gadā līdz 9589 jaundzimušajiem 2017. gadā.

Tomēr statistika par ģimenēm vairs nav tik priecīga. 2017. gadā gandrīz katra trešā mājsaimniecība (32,9 %) bija vienas personas, t.i., bezbērnu mājsaimniecība. 27,3% mājsaimniecību auga bērns vai jaunietis līdz 17 gadu vecumam,  7,4% mājsaimniecību bija pāris ar vienu bērnu, 5,4% mājsaimniecību – pāris ar diviem bērniem, un tikai 1,8 % – pāris ar trim un vairāk bērniem.

Un te nu optimisma vietā piezogas pesimisms. Ja bērnu dzimst vairāk, bet mājsaimniecību ar bērniem ir tik, cik to ir,– kur paliek mūsu bērni? Atbildi sniedz cita statistika. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 2016. gadā aprēķināja, ka pēdējo 20 gadu laikā jauniešu skaits Latvijā ir samazinājies par 39%, kurpretim iedzīvotāju skaits kopumā – par 25%. Tātad jaunie cilvēki no Latvijas izbrauc straujāk nekā salīdzinošii vecāki.

Salīdzinot ar 1990. gadu, 2016. gadā Latvijā bija par aptuveni 188 000 jauniešu mazāk, bet salīdzinot ar 2004. gadu – aptuveni par 157 000 jauniešu mazāk. Tieši laikā, kopš Latvija ir Eiropas Savienības sastāvā, mūsu valstī  ir novērojama īpaši izteikta jauniešu skaita samazināšanās (šeit).

Apmaiņā pret iespēju meklēt naudu un laimi plašajā pasaulē Rietumu Mīnotaurs pieprasa mums ziedot savus bērnus. Koalīcijas partiju troika ar pašpasludināto nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK sastāvā ir noslēgusi tādu darījumu un no tā atkāpties negrib. Un, pat ja gribētu, vairs laikam gan nevar. Tāpēc Latvijas depopulācija turpinās. To, ka tas nav nenovēršams process, rāda Igaunijas piemērs: mūsu ziemeļu kaimiņvalstī kopš 2014. gada vērojama iedzīvotāju skaita palielināšanās – sk. 2. infografiku (no lsm.lv). Neliela, gausa, bet tomēr.

Turpretim mēs ik gadu turpinām zaudēt vismaz vienas Cēsis. Un gandrīz puse no zudušajiem ir jauni cilvēki, Latvijas iespējamā nākotne, kura kļūst arvien nenoteiktāka. 

Tavs komentārs par rakstu: