• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
E-veselības lapa monitorāE-veselība klibo uz abām kājām... Foto: LETA

E-veselība klibojot tāpēc, ka Eiropa nav iedevusi pieprasītos 42 miljonus

Ja jūs brīnāties, kāpēc gandrīz 16,5 miljonus vērtā e-veselība darbojas tā, kā tā darbojas, lūk, jums iemesls: izrādās, Veselības ministrija Eiropai pieprasījusi vēl vairāk nekā 42 miljonus, bet Eiropa izrādījusies skopa visus plānus izjaukusi – no pieprasītās summas piešķīrusi nepilnus 10%.  

Lai ievestu e-veselības sistēmu Latvijā, kopējais izlietotais finansējums Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu ietvaros ir 16,409 miljoni eiro, liecina VM gala atskaite par pamatnostādņu "E-veselība Latvijā" ieviešanu 2014.-2017. gadā.

No šā finansējuma 1. kārtā – vienotās veselības nozares uzraudzības informācijas sistēmā, tostarp astoņos e-pakalpojumos – tika iegultīti 325 630 eiro. Lielākā daļa finansējuma jeb 9,558 miljoni eiro tika izmantoti projekta 2. kārtai, izveidojot e-veselības portālu, veselības informācijas sistēmu, kā arī pilnveidojot vienoto veselības nozares uzraudzības informācijas sistēmu un izveidojot 28 e-pakalpojumus.

Vēl 6,444 miljoni eiro izlietoti, lai izveidotu vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmu, kas paaugstinājusi brigāžu darba efektivitāti un precizitāti.

Secinājumos par pamatnostādņu "E-veselība Latvijā" ieviešanu 2014.-2017. gadā VM norāda, ka lielākā daļa jeb 71% no pamatnostādnēs un plānā iekļauto pasākumu esot ieviesti. Tomēr 8% pasākumu nav izpildīti lietderības apsvērumu, bet 21% pasākumu – finansējuma trūkuma dēļ.

VM skaidro: sākotnēji apstiprinātais plāns paredzēja, ka e-veselības ieviešanai papildus nepieciešami 42,149 miljoni eiro, tostarp 2008. gadā 9,207 miljoni, 2009. gadā 16,496 miljoni, bet 2010. gadā – 16,446 miljoni eiro.

Plānotajā apjomā papildu finansējums netika piešķirts, proti, 2008. gadā tika piešķirti tikai 7% no plānā paredzētā, bet 2009. gadā – tikai 2%. Tāpēc bijis iespējams īstenot tikai mazu daļu no plānotajiem pasākumiem.

E-veselības sistēmas lietotāju skaits esot lielāks nekā prognozētais sistēmas izstrādes laikā. Tāpēc nepieciešams palielināt resursus tās uzturēšanai, lai nodrošinātu maksimāli ērtu un ātru sistēmas lietošanu. Tas nozīmē, brīdina VM, ka būs nepieciešams papildu finansējums 2019. gadā, kā arī 2020. un 2021. gados.

Lai veicinātu e-veselības 1.un 2. kārtas projektos izstrādāto funkcionalitāšu lietošanu, VM esot izstrādājusi plānu elektronisko pakalpojumu lietošanas veicināšanai, kas ietver projektos izstrādāto funkcionalitāšu lietošanas risku analīzi un pasākumus identificēto risku novēršanu. Jaunu pakalpojumu un funkcionalitāšu ieviešana plānota e-veselības 3. kārtas projektā. Funkcionalitātes noteiktas ciešā sadarbībā ar iesaistītajām pusēm un to realizēt atkal plānots ar ERAF finansiālu atbalstu.

Tavs komentārs par rakstu: