• Produkti
    • ecube
    • trauki
    • Gelios
    • xlash
    • autoskola
Tukšs Kārļa tilts PrāgāViens no pasaules apmeklētākajiem tūrisma objektiem, Kārļa tilts Prāgā, atpūšas. Foto: property-forum.eu

Eiropas valstis mīkstina pretinfekcijas režīmu. Latvijā nāksies pagaidīt

Lai kāds būtu iemesls (ceru, ka pēc epidēmijas mūsu zinātnieki to rūpīgi izpētīs), Latvijas iedzīvotāji ir izrādījušies apbrīnojami disciplinēti un neuzņēmīgi pret globālas bailes izraisījušo koronavīrusu. Tā izraisītā sērga “Covid-19” vairāk nekā mēneša laikā ir piebeigusi vienu vienīgu cilvēku. Turklāt ar piebildi iespējams.   

Matīss Miers, īpaši InfoTOP.lv

Tajā pašā laikā veselības ministre Ilze Viņķele, kura kopā ar Ministru prezidentu Krišjāni Arturu Kariņu ārkārtas stāvokli ir intensīvi izmantojusi, lai rūpēs saviebtiem ģīmīti pazīmētos televizoros un internetā, atzīst, ka vasara gan vispār pienākšot (paldies jums par to, Viņķeles kundze, nudien, paldies!), taču nekādas izklaides nebūšot: tradicionālie pasākumi – tostarp skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, popmūzikas festivāls “Pozitivus” un citas kopāsanākšanas (bez šaubām, Jāņu svinēšanu ieskaitot), kas saistās ar vasaru, esot jāaizmirst!

Spriežot pēc Veselības ministrijas klerku iegādātajiem medicīnas aizsargmasku kvantumiem, nāksies priecāties par to, ka mūsu labieši sabiedrībai neuzspiedīs obligātu uzpurņu nēsāšanu. Teikšu atklāti, esmu pārliecināts, ka uzspiedīs gan! – kaut vai tāpēc, ka tik labvēlīgs brīdis sabiedrības pacietības, iecietības un paklausības testēšanai jāizmanto uz pilnu klapi.  

Tikām, koronavīrusa inficēto statistikai stabilizējoties, virkne Eiropas valstu stingrākos epidemioloģiskos pasākumus ir atcēlušas vai mīkstinājušas. Tiesa, par vienu no Eiropas Savienības diz''akjiem sasniegumiem – robežu atvēršanu – pagaidām nav ne runas.

Recesijas pārņemtajā Federatīvajā Vācijā par ierobežojumu mīkstināšanu spriež zemju valdības. Berlīne un vēl viens otrs reģions rīkojas piesardzīgāk, citas federālās zemes – drošāk. Pirmie atvieglojumus varēs baudīt mazie un vidējie uzņēmēji: virknē Vācijas reģionu šonedēļ atļauts atsākt darbu veikaliem, kuru platība nepārsniedz 800 kvadrātmetru. Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) gan bildusi, ka panāktais progress esot trausls, tāpēc joprojām tiek atstāti spēkā vairāki ierobežojumi, tostarp liegums pulcēties vairāk par diviem cilvēkiem, izņemot vienas ģimenes locekļus.

Polija, kur “Covid-19” draudi bija izraisījuši vienus no pasaulē skarbākajiem brīvības ierobežojumiem, ir atļauts atkal pastaigāties parkos un mežos, bet veikalos vienlaikus var iepirkties vairāk cilvēku.

Čehijas galvaspilsētas Prāgas iedzīvotājiem, atstājot mājokli, joprojām obligāti jānēsā aizsargmaskas, tomēr nu viņiem būs iespēja aizčāpot līdz kādam tirgum. Un radusies cerība, ka maijā pamazām atvērsies arī veikali, bet jūnija sākumā – restorāni, kafejnīcas, bāri un viesnīcas.    

Norvēģijā darboties atsāk bērnudārzi un sākumskolas, gan samazinot bērnu skaitu grupās. Šie (būsim atklāti, ne vienmēr loģikas rāmjos ietilpstošie) pasākumi pamazām tiek mīkstināti arī citās Eiropas valstīs.

Tiesa, Ķīnas pieredze rāda, ka var nākt koronavīrusa otrais vilnis. Šī varbūtība tiek izmantota par ieganstu, lai vairākums valstu izturētos ļoti piesardzīgi – to starpā diemžēl ir arī Latvija. Tirgoņu informācija par skaidras naudas norēķinu popularitātes palielināšanos varētu liecināt to, ka mūsu valsts statistiski vidējam cilvēkam, lai nodzīvotu līdz ārkārtas situācijas atcelšanai, nākas “iebraukt” uzkrājumos. Lielākajai daļai tie nevarētu būt īpaši lieli: daudziem noteikti aktuāls ir jautājums, vai šādu režīmu izdosies izturēt līdz 12. maijam. Nerunājot nemaz par to, ka savu aitu bailes sajutušie gani ārkārtas stāvokli varētu vēlreiz pagarināt – diezin vai labiešiem tāda lēmuma pieņemšanai būs vajadzīgs kāds papildu iemesls.

Kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas darbu tikai oficiāli vien ir zaudējuši jau vairāk nekā 8000 cilvēku. 130 eiro pabalsta, ko kariņisti pāris mēnešus žēlsirdīgi atvēlēs tiem, kam beidzies bezdarbnieka statuss, bet jaunu darbu atrast nebūs izdevies, nepietiks pat maizei ar krāna ūdeni – kaut vai tāpēc, ka pēc dažu mēnešu nespējas samaksāt komunālos rēķinus ūdens no krāna var pārstāt tecēt.                

Tavs komentārs par rakstu: